Publicēts: 25.11.10 | Sadaļa: blogs
Laiku pa laikam dalos pārdomās ar kolēģiem, draugiem, par politiskajiem procesiem un notikumiem. Ar nepolitiskām personām par politiku nediskutēju, jo politikā nav viena taisnība, attiecīgi nav par ko runāt. Taču prognozēt šad, tad var. Un vēlāk ir interesanti atskatīties uz to kā patiesībā ir noticis.
Dombrovska valdībā ir iestrādātas vairākas dziļumbumas – pirmkārt jau pašas partiju apvienības “Vienotība” cilvēku nevienotība. Tādejādi “Vienotība” nestrādā komandā, viens otru neatbalsta, neaizstāv, bet pat cenšas izmantot otra kolēģa vājības. Tātad tāds darbs ilgi pastāvēt nevar. Otra baža ir tā, ka “Vienotībai” ir vairāki ministri, kuri netiek augstu vērtēti viņu vadītajā nozarē vai pat plašākā sabiedrībā. Tas nozīmē, ka nebūs sadarbība ar nozari, bet gan ministra diktāts un ierēdniecības pretdarbība. Rezultātā uzvarēs ierēdniecība, jo tiks iestrādātas apzinātas klimpas, kuras paklupinās ministru. Mūrniece, kuru iekšlietu sistēmā strādājošiem vīriešiem ir grūti pieņemt kā priekšnieci sievieti. Tas radīs nievājošu attieksmi, kas nepalīdz ministra darbā. Personiskās ambīcijas, kas publiskajā telpā tiks parādītas kā izrādīšanās, jeb neveiklības.
Otra persona ir Kristovskis, kas jau pirms valdības sastādīšanas pauda, ka ir derīgs jebkura ministra amata pienākumu pildīšanai. Tas, kas var visu, patiesībā vairāk cenšas parādīt sevi, nevis savu darbu. Dombrovska valdībā būs smagi jāstrāda. Premjers to saprotot Kristovskim ir pielicis klāt Pabriku kā uzraugu. Tas bija perfekts pazemojuma gājiens attiecībā pret Kristovski no premjera puses. Tātad jau saknē ir iestrādātas problēmas ar cilvēku un vadīto nozari – Ārlietām.
Trešā problēma ir priežu sveķu izstrādājums, jeb Kampars. Nepamatoti, nesaprotami lēmumi. Vāja analīze, bez skaidriem argumentiem un pozīcijas. Nozarē, kurā ir tieša saskarsme ar uzņēmējiem, kas ir konkrētas, tiešas personas, ar šādu raksturojumu cilvēku necienīs. Vai nu uzņēmēji sāks protestus, vai arī vājumu izmantos ministrijas aparāts un sāks nodarboties ar savu draugu projektu lobēšanu, izmantojot ministra nenoteiktību. Rezultātā radīsies neapmierinātība no pārējiem uzņēmējiem un sāksies negatīvā publicitāte medijos.
Vēl ir pāragri spriest par jaunajiem ministriem Bārzdiņu un Jurševsku, taču viņiem ir skaidrs redzējums un izprot savu nozari. Problēmas varētu rasties savu jautājumu aizstāvēšanā un sadarbība ar citiem saviem kolēģiem Ministru kabinetā.
Dombrovska popularitāte nevar būt mūžīga, jo iedzīvotāju gaidīšanas mērs kaut kad atkal bus pilns. Nevis tādēļ, ka kaut kas slikts tiks izdarīts, bet gan tādēļ, ka tri vienkārši apniks gaidīt pārmaiņas. Vai arī dēļ bezdarbības vai klusas darbības sāks uzskatīt, ka maz dara un atkal sāksies vēlētāju nepatika. Rezultātā pienāks brīdis, kad Dombrovska reitings sāks slīdēt lejup. Taču pamatā tas slīdēs lejup dēļ pārājo ministru sliktās darbības, nevis tieši dēļ Premjera uzvedības. Taču tā kā MK kopumā mazināsies atbalsts, tad tas automātiski samazinās MK vadītājam Dombrovskim.
Valdība tā vienkārši nekritīs – vai dēļ kādas muļķības, kad zaudējot modrību, Saeimas koalīcijas deputāti būs aizbraukuši komandējumos un nespēs nodrošināt balsis kādā balsojumā, vai dēļ Vienotības iekšējās sakašķēšanās par amatiem – prezidenta kandidātiem(Kristovskis, Čepāne, Ēlerte, Kalniete, Āboltiņa, Levits), vai kāda ministra mazspējas gadījumā mainot pret kādu citu, kad nāksies savējiem balsot pret savējo – tas ir vājo ministru gadījumā – Kampars, Kristovskis vai policijas nemieru gadījumā Mūrniece. Vai tajā gadījumā, kad Dombrovskim ļoti būs nokritis reitings un tad vai nu būs jāgāž vāja valdība vai arī Dombrovskis pats atkāpsies.
Ja Dombrovskis būs prātīgs, tad viņš varētu atkāpties Maijā, Jūnijā, jo tas ir īsi pirms prezidenta vēlēšanām, kad vislielākā uzmanība būs pievērsta prezidentu kandidātiem un sabiedrība lielāku vērtējumu socioloģijā no politiķiem dos jaunām zvaigznēm – prezidentiem un visiem pārējiem procentuāli atleks mazāk. Tātad tas varētu būt laikas ar vienu no zemākajiem premjera socioloģijas rādītājiem. Otrs zemākais varētu būt uz budžeta aktīvo sastādīšanas laiku un pašu budžetuu. Tieši tādēļ Maijs, Jūnijs ir tas brīdis, kad vēl nebūs par vēlu. Vēlak reitings tikai kritīs un kritīs, līdz beigās varēs iznest Premjeru ar kājām pa priekšu. Ir jāsaprot, ka neviens nav aizgājis kā cienījams politiķis tautas atmiņā, kas palicis amatā ilgāk kā nosaka politiskā loģika. Tas, kas cerējis ilgāk noturēties patiesībā tikai sev zāģējis. Jāprot laicīgi notīties! Taču laicīgi atkāpjoties var saglabāt savu sliktākā reitinga slavu, bet ne savas karjeras laikā vislabāko pieredzēto. Un reitingam jābūt tādam, lai vēlāk vēl kāds būtu gatavs par tevi nobalsot. Dombrovska gadījumā viņam atkāpjoties paliek vieta Saeimā un pēc tam viņš ir gatavs startēšanai atkal uz Eiropas parlamentu un tur turpināt to ko kādreiz jau darījis. Taču tā arī būs beigusies cienījama cilvēka politiskā karjera Latvijā.
Premjeram atkāpjoties var ērti tikt vaļā no sliktajiem ministriem. Valdības politiskais sastāvs var palikt tas pats, taču pamainīt valdības vadītāju. Ja nu gadījumā premjeram reitings nekrītas, tad atkāpšanos var vienkārši izmantot kā valdības “restart” pogu un tikt vaļā no ministriem, taču sarunājot ar Prezidentu, ka tas nominēs atkal to pašu premjera kandidātu atkārtoti. Taču tad jārēķinās, ka kāds no koalīcijas var ņemt ļaunā un aizvainojumā neatbalstīt savas partijas virzīto valdību. Tas atkal ir kārtējais iedīglis valdības kapam. Taču Premjers personigi neko no tā neiegūst. Vienīgi noturās ilgāku laiku tādā līmenī kādā bijis iepriekš. Tātad Premjera(Dombrovska) valdības kaprači ir paša vājie ministri. Dombrovksis kā tēls nē, jo viņš ir vienkārš cilvēks, dzīvo dzīvoklī, tātad nezog, ir kluss, neplātas, neizrādās un neizceļās ar glaunām mašīnām(jo viņam ir darba). Tādi cilvēki īstermiņā Latvijas tautai patīk. Ilgtermiņā viņi kļūst garlaicīgi.
Par prezidenta vēlēšanām – visdrīzāk, ka paliks Zatlers, jo tas vājprāts, kas dariīies “Vienotības” dāmu starpā būs iemesls tam, ka paši par savu kandidātu nevienosies un būs grūti vienoties par kādu citu kopīgu kandidātu. Attiecīgi jāatstāj tas, kas ir. No Saeimas partiju skaitliskās pārstāvniecības Latviskās partijas nebūs gatavas balsost par Saskaņas prezidentu. Kā ari nevēlēsies, lai Prezidents ir ar Saskaņas balsīm. Tātad prezidents būs visdrīzāk tāds par kādu būs gatava balsot ZZS un Vienotība. Pretējā gadījumā istājas problēmas valdībā. Var arī parādīties kāds cits kandidāts, taču matemātika un deputātu ambīcijas var nolikt jebkuru kandidātu atpakaļ tajā vietā no kuras tas nācis.
