Viesturs Silinieks

Pulcēšanās 26.oktobrī, Bērzkrogā, Statoil.

10:00 Izbraukšana no Bērzkroga līdz pārgājiena sākuma vietai.

10:10 Auto atstāšana. 57.2910830 25.4352800 Netālu no viensētas “Rāceņi”. (Bērzkraogs – Priekuļi ceļš, vietā, kur šķērso Rauni).

Finišs pie Vaives dzirnavām.

26 km garā upe ir slavena ar daudzajām smilšakmens klintīm, kur atrodamas bruņuzivju atliekas. Lojas upe 17. gs. kartēs saukta arī par “Vēžu ķēniņa strautu”. Vietējie iedzīvotāji senatnē piešķīruši klintīm dzejiskus nosaukumus – Bruņinieka lēciens, Andreja klints, Mārtiņa siena, Loreleja, u.c.  Domāju, ka visi esat šai upei pāri braukuši, bet vairums nav pamanījuši – Braucot pa Valmieras šoseju, uzreiz aiz Murjāņiem ir dziļa grava, kur šoseja gravas apakšā arī šķērso upi.  Vēl tagad gravas apakšā ceļam vienmēr ir iesēdumi un tas esot no tā, ka kara laikā vecais tilts bijis nodedzināts un tādēļ esot gravā vienkārši sagāzti baļķi. Tie arī pūstot un sēdina ceļu. Lojas upe iztek no Jērkules ezera, kas ir apmēram 4,5 km no Raganas, Valmieras virzienā. Mēs, vairāki dabas mīļotāji gājām 3 stundu pārgājienā no Lojas ciema – Raganas ceļa līdz Murjāņiem, veikalam “Vīganti”. Kopējā distance apmēram 5 km. Posms līdz Katrīndzirnavu ezeram bija pa mežu un nelieliem brikšņiem. Pirmās klintis bija apmēram 20 minūšu gājienā, kurās ir neliela ala. Katrīndzirnavu dīķa malā ir vairāki smilšakmens atsegumi. Pie pašām dzirnavām ala un izbijis pagrabs smulšakmens klints sienā. Dzirnavās notiek remonta darbi un liekas, ka nākotnē būs jauka un sakopta vieta. Pa upi uz leju, pie pašām dzirnavām, tuvāk šosejai ir diezgan iespaidīga smilšakmens siena, kuru var arī redzēt no šosejas. Vietā, kur upe šķērso Valmieras šoseju ir dažus metrus augsts tunelis. Uzreiz otrpus šosejai ir vairāki atsegumi un no 1,5m augstuma upē krīt strauts. Sāk parādīties neliela taciņa gar upes malu, kura aizved līdz krūmiem aizaugušai BMX trasei un pāris simt metrus tālāk ir paliekas no Murjāņu sporta skolas kamaniņu trases, kura ir būvēta no koka. Milzīgs darbs ieguldīts!! Un žēl, ka šāds objekts lēnām sapūst. Pie trases ir arī daži “moku rīki” sportistu vajadzībām. Blakus trasei atrodas kārtējais klinšu atsegums. Aiz trases ir brīžiem ceļš, brīžiem labi izmīdīta taka, kura aptuveni gar upes malu aizvijas līdz pat auto tiltam. Šajā posmā ir vairākas iespaidīgas klintis un vienā vietā taciņa ir kādu 4 metru augstumā no upes kraujas – vienā pusē upe, otrā klinšu siena. Pa upi šķērsojošo ceļu jāpaietas kādus 100metrus uz augšu un var nonākt līdz Valmieras šosejai, veikalam “Vīganti”, kur mums bija atstāts dežūrauto ar kuru aizvedām šoferīšus līdz maršruta sākumam, pēc tur atstātām mašīnām.