Labākās lietas dzīvē ir par brīvu

Rail Baltica kļūst arvien samocītāks un nevēlamāks

Publicēts: 15.08.21 | Sadaļa: blogs

Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistījās RailBaltica projektā kā sadarbības partneris, parakstot sadarbības memorandu. Ir notikušas daudzas sanāksmes par vizuālajiem risinājumiem, par pricipiem, par tehniskajiem risinājumiem. Taču tagad izskatās, ka tas viss ir bijis kaķim zem astes. Izskatās, ka izmaksu ietaupīšanas nolūkā, projektēts tiek nevis tā kā ir pēc valsts standartiem, nevis tā kā ir pēc veselā saprāta (jo visas lietas standartos nav aprakstītas), bet gan, lai tikai projektētāji saņemtu maksimāli lielu peļņu, nevis uztaisītu labu projektu. Taču projektētājam īsti nemainās izmaksas no tā, vai zīmē peronu 2m platu vai 4m platu. Vai attālums starp sliedēm ir 1m vai 1,5m, jo tehniskie aprēķini vienalga jāveic abos gadījumos. Ietaupīt var tad, ja kaut ko neprojektē. Atsakās no kādas evakuācijas izejas, no kāda tuneļa, tilta, pārvada, kāpnēm utt. Vai arī tā kā ir zināms pieejamais resursu apjoms būvprojektam, tad noskatītie būvnieki lūdz projektēt mazākos apjomos, citādi nevarēs no atvēlētajiem būvniecības līdzekļiem tik daudz nopelnīt (šis projekts top pēc principa Design and build, kas nozīmē, ka būvē tas, kas projektē). 

Kādēļ es par šo sacepos. Manās rokās nonāca Rail Baltica šķērsojums pār Daugavu Rīgā (attēls zemāk). Tehniskais projekts ir apjomīgs – tūkstošos lapu. Taču termiņi spiež. Tādu projekta apjomu ar esošajiem cilvēku resursiem Rīgas dome nav spējīga absorbēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izskata projektus neskatās uz būtiskām detaļām, bet laiž to visu pāri. Šādi laižot pāri, palaiž daudz ko garām ar ko vēlāk nāksies sabiedrībai sadzīvot. Es šobrīd nepārmetu domei, jo domes sarunas ar projekta attīstītājiem ir vairāk kā šantāža no attīstītāja puses par sliktu rīdziniekiem, nevis sarunas, kas vērstas uz labākas dzīves veidošanu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā. Labam kvalitatīvam projektētājam varētu uzticēties un neskatoties parakstīt. Taču zinot sarunas, strīdus par dažādiem risinājumiem, kur pamatā projektētāja pieeja ir tāda, lai tikai ietaupītu savu naudu, ir labāk uztaisīt neērtu risinājumu cilvēkiem. Cik man zināms, tad tiek sašaurināti peroni, ir plānots atteikties no vairākām piekļuvēm peroniem, tajā skaitā evakuācijas izejām. Platumi šiem savienojumiem tiek samazināti. Aprēķinu par to kā lielas masas ar cilvēkiem, kuras izkāpj no vilciena spēj apmainīties, tikt viens otram garām vai ārkārtas situācijā nokļūt drošībā nav. Ja kaut kas ir, tad projektē ne pēc plūsmu aprēķiniem, bet pēc ietaupīšanas metodes. Vairāk »

15 gadi kopš velosipēda zādzības..

Publicēts: 31.10.15 | Sadaļa: blogs

Šajās dienās saņēmu tiesu izpildītāja vēstuli, kura mani rosināja padalīties publiski ar  emocijām:

Daudzi saka, ka nav nepieciešams ziņot policijai par to, ka nozagts velosipēds, jo tāpat neviens to nemeklēs un tāpat neatradīs. Daudzi jautā kāda jēga no velosipēda reģistrēšanas CSDD brīvprātīgajā reģistrā, jo tas tāpat neko nemaina. Man ir cits uzskats – man ir nozagti 3 velosipēdi. Divus no tiem esmu dabūjis atpakaļ. Un, ja tā godīgi pieiet visiem šiem gadījumiem, tad pārsvarā pats biju vainīgs. Neviens no šiem trijiem nebija tāds gadījums, kad man ilgi būtu bijis jādomā kā zaglis vai zagļi to spēja izdarīt? Vienmēr uzreiz bija skaidrs, kurš muļķis tā nevaktē savu mantu.

IMG_3144

Vairāk »

4.aprīļa “Velo pasaulē” par Policijas velobiedrības sporta komandu

Publicēts: 3.04.12 | Sadaļa: blogs


Viesi būs Zintis Gailis un Mārtiņš Štange
Tiekamies trešdien 18:00 – 19:00 “Rīga radio” vilnī FM 94,5 vilnī. Tiešraidi var klausīties arī internetā. Sūti jautājumus uz viesturs[@]velokurjers.lv

Raidījuma arhīvu var aplūkot šeit

Vairāk »

Atskats uz Lojas upes talku un uzaicinājums uz nākamo

Publicēts: 12.02.12 | Sadaļa: blogs


Dabas aizsardzībai Latvijā šogad aprit 100!

11. februārī pavisam bija ieradušies ap 40 talciniekiem. Tā kā bija 8 motorzāģi, tad tika izveidotas 4 komandas, katrā pa diviem motorzāģiem. Viena komanda zāģēja no tiltiņa pie krodziņa “Viganti” līdz Lojas ietekai Gaujā. Otra komanda no šī paša tiltiņa pa straumi uz augšu. Trešā komanda no kamaniņu trases pa straumi uz leju un ceturtā no kamaniņu trases pa straumi uz augšu. Jāatzīst, ka visu iecerēto posmu (no Valmieras šosejas lidz Gaujai) nesanāca sakopt, jo smagi gāja ar veciem, smilšu piedzītiem kokiem, kas iesaluši ledū. Zāģa ķēde kļuva neasa pie katras zāģējuma vietas un pagāja krietns laiks, kad ķēdi atkal uzasināja un tā kļuva neasa jau pie nākamā koka. Daudz vieglāk gāja ar alkšniem. Pa laimi apstākļi šādam darbam bija ideāli – upe aizsalusi un varēja droši sataigāt pa ledu un piekļūt kur nu vien bija vēlme. Tiesa, jāatzīst, ka tos kokus, kas jau senu laiku gulējuši upes gultnē un bija iesaluši, nebija iespējams pārzāģēt, taču cik varējām, tik zāģējām, cerībā, ka ledus pavasarī izkustinās un salauzīs.

Neatstāsim darbu puspadarītu un nākamā talka ir plānota 26. februārī(svētdien), plkst 11:00 pie kamaniņu trases. Esat aicināti atkal ar zāģiem, kekšiem, darba cimdiem, vairākām ķēdēm un vīlēm.


Viesturs Silenieks