Ja suns tev kniebj kāju, tad tas nenozīmē, ka esi zoofils, taču, ja tu viņam, tad diagnoze ir skaidra

Kā Koronavīruss ietekmē velo biznesu un riteņbraukšanu Latvijā

Publicēts: 21.03.20 | Sadaļa: blogs

Vairāki cilvēki beidzamajās dienās man ir uzdevuši šo jautājumu un arī es esmu vairākiem velo nozares cilvēkiem uzdevis šo jautājumu – Kā tad ir?

Un kopējā aina nav slikta. Dažās jomās pat laba. Ja skatās no medicīniskā viedokļa,  tad tā kā šim vīrusam pagaidām nav vakcīna, tad organismam pašam jātiek ar to galā. Visātrāk izveseļojas tie, kuriem ir spēcīgāka imunitāte. Ja vērtē, kas ir imunitāte un kā to stiprināt, tad ir daudz un dažādi ieteikumi atrodami literatūrā – sākot ar veselu virkni vitamīnu uzskaitījumu; rūdīšanās, jeb ķermeņa apzināta pakļaušana atšķirīgām diskomfortu radošām temperatūrām; vēl ir nozīmīga loma sportam, jeb fiziskām aktvitātēm; atrašanās svaigā gaisā; pozitīvas emocijas(skat profesora Danilāna viedokli) un noskaņojums, jeb mentālā veselības uzlabošana. Un šī ir zināmā mērā atbilde – braukšana ar velosipēdu var palīdzēt stiprināt imunitāti. Jo ir gan sports, jeb fiziskā aktivitāte, svaigs gaiss, pozitīvas emocijas (pētījumi rāda, ka riteņbraukšana visvairāk no visām fiziskajām aktivitātēm veicina laimes hormona rašanos).

Vairāk »

10 lietas 2020. gadā un tālākas nākotnes tendencēs velotransporta jomā

Publicēts: 13.02.20 | Sadaļa: blogs

20-tā gada un turpmāko gadu tendences noteiks Pasaules un Eiropas Klimata politika. Tas nozīmē, ka uzstādījumi izmešu samazināšanā, resursu taupīšanā ietekmēs gan emisiju samazināšanu ražošanā, gan pārvietošanās veidus, gan arvien vairāk mainīs cilvēku uzskatus un domāšanu, rīcību ikdienā un atpūtā. Šai politikai ir plānoti arī apjomīgi ES un dažādu fondu līdzekļi. Rezultātā, arī tie, kas tam netic, nevēlas dzīvot ilgtspējīgi, tiem iekāri radīs ar naudu un beigās pie jaunās situācijas arī ar gadiem pieradīs un uztvers to kā normu. Arī nesen apstiprinātais Latvijas Enerģētikas un klimata plāns paredz daudz dažādus instrumentus kā dzīvot zaļāk.

Ja runā par transporta sektoru, tad ražot lielu, energoietilpīgu transportu jau kļūs neērtāk. Pārvietoties ar videi nedraudzīgu transportu būs dārgāk un tā pārstrāde arī prasīs resursus. Ar šādiem mehānismiem arī pārsvarā tiks noteikta transporta izvēle. Vienkārši sakot – piesārņotājs maksā. Tā tas ir līdz šim bijis ikvienā tautsaimniecības jomā, taču maksa, jeb cena līdz šim ir bijusi paceļama, tādēļ arī piesārņošana tika uzskatīta par dzīves normālu sastāvdaļu.

Vairāk »

Velosipēdu un citu pārvietošanās rīku novietošana un uzglabāšana izglītības iestādēs

Publicēts: 31.01.19 | Sadaļa: blogs

 

Velosipēdu novietnei pie izglītības iestādes ir sekojošs pamatojums:

Vairāk »

Desmit lietas, kuras es vēlos, lai nākamās Saeimas laikā tiktu izdarītas riteņbraukšanā Latvijā

Publicēts: 1.10.18 | Sadaļa: blogs

Satiksmes ministrijā jāizveido vismaz viena cilvēka darba vieta, kurš nodarbojas tikai un vienīgi ar velosatiksmes, velotransporta nozares attīstību. 

Patlaban valsts mērogā nav neviena cilvēka, kas dienu dienā nodarbotos ar velosatiksmes attīstību. To koordinētu, vadītu, attīstītu, nāktu ar priekšlikumiem, vadītu darba grupas, strādātu pie jauna Velosatiksmes attistības plāna, uzraudzītu esošo, rakstītu, veicinātu projektus, piesaistītu ārvalstu finansējumu, cīnitos par finansējumu esošā budžeta ietvaros utt.  Šī funkcija patlaban ir uzticēta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentam.  

Vairāk »

Kā bērnam mācīt braukt ar riteni?

Publicēts: 9.05.13 | Sadaļa: blogs

Cilvēkam, kurš ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, brīdī, kad jāsāk vest bērns uz bērnudārzu vai skolu, jāsāk pārdomāt un pārkārtot dienaskārtība un plāni. Mans puika sāka braukt ar skrejriteni jau pusotra gada vecumā. Nācās pārtaisīt elegantā, Latvijā ražotā velosipēda DipDap rāmi, lai tas būtu zemāks un varētu braukt jau no 1,5 gadu vecuma, nevis kā ražotājs to ir paredzējis no 3+. Skrejritenis ir unikāla lieta, jo tas ir aizsākums ne tikai riteņbraukšanai, bet tas ir ari palīgs iešanai, jo bērns sākumā māk ar skrejiteni tikai iet, nemaz nesēžot un viņam ir iespēja pieturēties pie stūres. Rezultātā skrejritenis sākumā ir kā palīgs iešanā, nevis riteņbraukšanā. Brīdī, kad viņš nedaudz sagurst, tad sāk piesēst uz sēdekļa, tādejādi saprotot, ka skrejritenis ir ērts gan iešanai, gan sēdēšanai. Tad, kad jau apguvis stūrēšanas māku, var pacelt sēdekli augstāk, lai nebūtu iespējams iet nesēžot, bet tikai pārvietoties atspiežoties pret zemi nevis uz pilnu pēdu, bet vairāk uz kāju pirkstu galiem. Tā arī sākās pirmās riteņbraukšanas prasmes.IMG_0906

Skrejritenis un riteņbraukšana kopumā labi palīdz bērna attistībā, jo trenē koordināciju un līdzsvara izjūtu. Līdzsvaru  organismā regulē vestibulārais aparāts, kuru veido smadzeņu struktūras, iekšējās auss labirints, redze un ķermeņa stāvokļa un kustību pārmaiņu uztveres sistēma jeb dziļā jušana (specifiski receptori, kas atrodas locītavās, saitēs un muskuļos). Līdzsvaru var laika gaitā uztrenēt un izkopt un līdzsvara kvalitāte ir atkarīga no tā, cik īsā laikā tiek novadīts impulss no smadzenēm līdz dziļajiem muskuļiem. Līdzsvara kopšana ar riteņbraukšanu palīdz nostiprināt šos dziļos muskuļus, kurus nevar uztrenēt nevienā citā veidā. Tādejādi var droši teikt, ka riteņbraukšana stiprina mugurkaulu un citus muskuļus. Stiprs mugurkauls ir priekšnosacījums labai stājai. Ērtums no tā, ka bērns brauc ar riteni, ir ari vecākiem, jo izejot pastaigā ar bērnu, ir daudz patīkamāk arī pieaugušajiem, ja pārvietošanās ātrums ir nevis 1km/h, bet gan līdzīgs kā pieaugušais iet.

Attīstoties ripināšanai ar skrejriteni, bērns ātri vien uzķer spēju balansēt un stūrēt, un drīz vien jau varēs braukt patstāvigi pa nelieliem kalniņiem, nogāzēm. Nākamais solis ir mācīties apstāties, taču to bērns ātri iemācās, velkot kājas pa zemi. Nedaudz nostiprinot prasmes braukšanā ar skrejriteni, nekas cits neatliek kā iemācīties nākamo soli – mīšanu. Tātad vajag jaunu velosipēdu. Tālredzīgi domājoši un tehniskāki cilvēki jau sākumā nopērk mazākā izmēra velosipēdu, kurma noskrūvē pedāļus, izņem centra asi, noņem ķēdi un skrejritenis gatavs. Taču jāprot ir atvienot/savienot ķēdes posmi, nepieciešamas dažāda izmēra specifiskas atslēgas. Taču to var palūgt izdarīt jebkuram velo meistaram.

Riteņbraukšanas mācīšana nav nemaz tik vienkārša, jo ļoti daudz maņas tiek “uzliktas” bērnam īsā attīstības periodā – sēdēšana uz maza sēdeklīša, turēšanās pie stures, lai nenokristu no sēdekļa, stūrēšana, līdzsvara turēšana, mīšanās un bremzēšana. Taču, ja evolūcija sākas ar skrejriteni un pāriet uz divriteni ar papildus ritenīšiem, tad lielākā daļa maņas un prasmes jau izkoptas un atliek mācīties mīt pedāļus un bremzēt nevis ar pēdām kā skrejritenim, bet ar kājas bremzi vai rokas bremzi. Gandrīz visiem Latvijā un arī pasaulē tirgotajiem bērnu velosipēdiem bremžu rokturis uz stūres ir pārāk tālu atvirzīts no stūres un mazam bērnam plauksta ir par mazu, lai aizsniegtu bremžu rokturus. Un, ja aizsniedz, tad sviru ir pārāk grūti nosipiest, lai nobremzētu. Attiecīgi, sākotnēji jāmācās bremzēt ar kājas bremzi, spiežot pedāli, klani pretēji mīšanās virzienam.

IMG_3278Bērnu divriteni var aprīkot ar papildu ritenīšiem, lai tas būtu stabilāks uz taisām virsmām. Nelīdzenos ceļos nestabilitāte strauji pieaug un pat traucē pārvietoties. Tādēļ vēlams pēc iespējas labāk iemācīt līdzsvara turēšanu ar skrejriteni, lai braukšana ar divriteni būtu gandrīz uz reiz pēc skrejriteņa un posms ar papildus riteņiem sanāktu pēc iespējas īsāks.

IMG_0019

Viesturs Silenieks