Viesturs Silinieks

Komunikācija ar sabiedrību lietojot vārdu “Eksperiments” ir lemta velo joslu neveiksmei, jo, ja eksperimentē, tad skaidrs, ka tas ir pagaidu risinājums uz eksperimenta laiku. Taču vārdam eksperiments ir zinātnisks, jeb akadēmisks skaidrojums. Ja nepasaka jau sākumā kas tieši tiek pētīts, kas mērīts, kādi ir sākotnējie, jeb izejas dati, lai tos var eksperimentējot salīdzināt ar datiem, kas ekeperimenta laikā tiks iegūti, tad eksperiments visdrīzāk būs ar sabiedrības pacietību un tas uzreiz ir skaidrs, ka nepaskaidrojot iemeslu, pacietības mēru ātri nomērīs. Un nepaies ne gads, kad joslas vairs nebūs, jo pasākums būs izgāzies. Kādēļ? Tādēļ, ka sāk no nepareizā gala darīt darbu. Pārkāpj ābeces pamatprincipus: sākumā ir jāpārliecina par nepieciešamību, to pamatojot ar datiem, pētījumiem, iepriekšējiem pamatotiem lēmumiem, plāniem, likumiem, līgumiem utml. Tad iegūstot vismaz 33% sabiedrības savā pusē, un pēc tam regulāri komunicējot par notiekošo, parādot kas tieši uzlabojas. Ja ir iepriekš sagatavots komunikāciju plāns, tad jau plāna izstrādē mēdz izlīst kā īleni no maisa dažādi argumenti, kas pamato, ka būvprojektā kaut kas nav pamanīts, ievērots, pētīts vai atrisināts. Piemēram, ja taisot plānu padomā par to, kā komunicēt ar sabiedriskā transporta lietotājiem, saprotot kas un cik tie ir, tad pamanītu, ka sabiedriskā transporta lietotāji Čaka ielā ir daudz un pēc velo joslu uzkrāsošanas un vienlaicīgi privātā transporta regulētas nemazināšanas, sabiedriskā transporta ātrums būs mazāks un tātad visi sabiedriskā transporta lietotāji jau saknē būs neapmierināti, un tos nevarēs dabūt velo joslu atbalstītāju pusē. Tas jau pirms krāsošanas būs skaidrs, ka vairums būs pret eksperimentu, ja tas tiks nemākulīgi taisīts. Sliktākais ir tas, ka projektam izgāžoties nākotnē būs daudz grūtāk jebkurā vietā radīt veloinfrastruktūru. Un tie, kas šo tik nemākulīgi dzen uz priekšu būs vainīgi par turpmākām velo satiksmes neveiksmēm Rīgā. Jo to viņiem visu laiku atgādinās mediji un iesaistītie personāži.  

1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. Un atbilstoši stratēģijai ir skaidrs, ka izmešiem, piesārņojumam Nē, importētai energijai Nē, fiziski aktīvam, veselīgam dzīvesveidam Jā (kas nozīmē autotransportam Nē), mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem Jā, zaļumiem, tīram gaisam Jā, efektīvam sabiedriskajam transportam Jā utt. 

 

2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 

 

3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.

a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 

b) Būtu jāatsaucas uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Centrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.