Krāslavas velo diena 18.-19.jūlijā
Publicēts: 23.02.15 | Sadaļa: blogs
Sirsnīgākie pilsētas svētki Latvijā vienmēr in notikuši Latgalē. 18.-19. jūlijā Krāslavas pilsētas svētku ietvaros ir paredzēta “Krāslavas velo diena” uz kuru ir aicināti velomīļi no visas Latvijas, lai vienā vai divās dienās izbraukātu un izbaudītu Daugavas lokus, Sauleskalnu, Latvijas dziļāko ezeru Drīdzi un skaistās Zilo ezeru zemes vietas, apmeklētu mākslinieku un amatnieku darbnīcas un privātos kolekcionārus.
Šobrīd Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistoties Krāslavas novada domei strādātā pie vairākiem velo tūristiem domātiem maršrutiem ar kuru skici var iepazīties šeit:
Krāslava – Sauleskalns, Drīdzis – Kombuļi – Krāslava: http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/571
Krāslava – Šilovkas ezers – Krāslava: http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/570
Vēl būs plānoti maršruti pa Daugavas lokiem, kas būs domāti spēcīgākiem braucējiem, kur iespējamā kilometrāža varētu būt 70-80 km. Kā arī maršruti ģimenēm ar bērniem, kuru garums būs no 15 līdz 18 kilometriem.
Iestājoties sausākam laikam visi maršruti tiks izbraukti, precizēti un sagatavoti lietošanai ne tikai svētku laikā, bet arī paliks velotūristu rīcībā nākotnē.
Cauri Krāslavas novadam vijas viens no starptautiskajiem EuroVelo maršrutiem nr 11. , tādēļ strādājot pie velo maršrutu izpētes tiks domāts par to, lai pēc iespējas intereseantāk un kvalitatīvāk būtu iespējams nospraust EuroVelo trasi, kuru nākotnē būtu iespējams arī aprīkot ar norādēm.
Ja vēlies piedalīties šajās pētniecības ekspedīcijās vai Tev pašam ir izstrādāts kāds gatavs velomaršruts Krāslavas apkārtnē, dod ziņu.
Ziemas velo brauciens pa Braslu
Publicēts: 25.01.14 | Sadaļa: blogs
Ziema ir tas brīnišķīgais laiks, kad upes ir aizsalušas un pa tām var braukt ar divriteni. Jau vairākus gadus, kad sals ir noturējies pāris nedēļas un ledus kļuvis pietiekami biezs, lai pa to varētu braukt, es ņemu velosipēdu un cenšos paskatīties uz dabu no cita skatu punkta.
Velo infrastruktūra ziemā (Skolas iela Rīgā)
Publicēts: 9.12.13 | Sadaļa: blogs
Kas notiek uz Skolas ielas velo celiņa?
Jāsaprot, ka ziema ir pilnīgi normāla dabas parādība, nevis ārkārtas apstākļi. Tādēļ dažkārt nesaprotu čīkstēšanu par to, ka nevar pabraukt ar mašīnu un, ka netīra ielas utt. Interesanti novērot, ka reti kurš riteņbraucējs sūdzas par laika apstākļiem ziemā, jo tie, kas brauc, tie ir gatavi ziemai. Ne pa velti, vecie vīri pa ziemu atstāj Žigulīti garāžā un līdz pavasarim nevelk laukā, jo viņiem bail par sāli un rūsu. Kā arī bail sadauzīt. Kam bail, salsts vai baža nosmērēties, tie izvēlas citu pārvietošanās veidu nevis velosipēdu. Un tas ir normāli, ka atkarībā no laika apstākļiem, atkarībā no situācijas cilvēki, kuri ir radoši un loģiski, spēj mainīt pārvietošanās veidu. Taču visbiežāk auto vadītāji ir neapmierināti ar to, ka netiek uz priekšu, ka nav, kur nolikt auto utt. Par gājējiem ir savādāk – tiem tiešām jāiet pa netīrītu ceļa nomali, kur jābrien pa sašķūrētām kupenām. Pa ceļu gājējiem pārvietoties ir aizliegts un arī bīstami. Pilsētās ietves mēdz būt netīrītas vai tās ir norobežotas dēļ no jumtiem krītošām lāstekām vai ēku remonta darbiem un gājēji cenšas atrast drošāko ceļu kā pārvietoties. Taču jāņem vērā, ka stabilitāte uz divām kājam nav tik liela kā automobīlim atrodoties uz 4 atbalsta punktiem. Pie kam, ar apaviem kājas mēdz slīdēt uz visām pusēm un nokrišanas iespējas ir krietni lielas.
Braukšana ar velosipēdu ziemā daļai ir izaicinājums, bet tiem, kas to dara jau vairākus gadus, tā ir pilnīgi normāla un ikdienišķa parādība. Pie kam, braucot ar velosipēdu nav problēmas ar sniega šļuru, kāda tā ir gājējiem, kuriem jābrien ar apaviem pa to. Ritenbraucējs tam visam ir pāri. Nav slapjas kājas un ar sāli balti apavi.
Taču runāot par infrastruktūru, riteņbraucējiem, savukārt, ir savas problēmas – tie, kas brauc ar velo ziemā, tie ziemai ir sagatavojušies un nemaz nečīkst. Taču vienīgā lieta un vieta par kuru riteņbraucēji ir neapmierināti, ir velo celiņu kopšana. Un tas ir tikai tādēļ, ka Ceļu satiksmes noteikumi liedz braukt pa brauktuvi, ja tai blakus ir velo celiņš. Tas nozīmē, ka nav citas vietas vai citu apstākļu, kur braukt. Juridiski ir iespēja braukt pa ietvi, taču tā kā gājēji ne pārāk labi pārzina Ceļu satiksmes noteikumus, tad tie ir neapmierināti un norāda uz to, ka riteņbraucējam jābrauc pa blakus esošo velo celiņu. Un pēc loģikas viņiem taisnība arī ir. Ja reiz ir īpaša vieta, tad pa to ir ari jābrauc. Kā arī – riteņbraucējiem pašiem nepatīk braukt starp gājējiem, jo tas ir diezgan bīstami un nevar droši, ērti un ātri pārvietoties. Tātad paliek pāri tikai velo celiņš. Ja nebūtu šāda norma, ka obligāti pa šo celiņu jābrauc, tad ne tikai ziemas laikā, bet arī citos apstākļos, kad celiņš nav braucams, tad riteņbraucēji brauktu pa brauktuvi.
