Ir dažādas pieņemšanas, bet ir tāda, kur visi tiek pieņemti

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas Angļu ģimnāzijā atklās būtisku infrastruktūras objektu

Publicēts: 7.09.22 | Sadaļa: blogs

 

Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā, kas visā Eiropā norit no 16. līdz 22. septembrim, Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā tiks atklāta publiska Velosipēdu remonta stacija, kurā skolas bērni un jebkurš rīdzinieks varēs paši labot savus velosipēdus, skrejriteņus, bērnu ratus, piepumpēt riepas velosipēdiem, riteņkrēsliem, bērnu ratiņiem un pat sporta nodarbību bumbas.

Velosipēdu remonta stacijas atklāšana Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā notiks 22.09.2022 pulksten 9:30 Tajā piedalīsies Nīderlandes Karalistes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse (Claudia Pieterse), Ceļu Satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Aivars Aksenoks,  Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, skolotāji un skolēni. Velosipēdu remonta stacija izveidota pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīvas, sadarbojoties ar Rīgas domi, Rīgas Angļu ģimnāziju un Bieriņu apkaimes attīstības biedrību. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības veiktā pētījuma, Rīgas angļu ģimnāzija ir skola uz kuru visvairāk Rīgas bērnu brauc ar velosipēdiem, un pie skolas atrodas lielākā velosipēdu novietne Rīgā, kurā var novietot ap 274 velosipēdus. Ņemot vērā skolas aktivitātes riteņbraukšanas veicināšanā, apvienība lēma atbalstīt tos, kas sevi labi parādījuši, lai skolas pieredze kalpotu citām izglītības iestādēm par iedvesmas un pieredzes gūšanas avotu.

Skolas direktore Maija Kokare: Rīgas Angļu ģimnāzijas stratēģija vērsta uz Zaļās domāšanas veicināšanu, un Velodarbnīca – velosipēdu remonta stacija – ir viens no soļiem, kas skolēniem palīdzēs rūpēties par velosipēdu tehnisko kārtību un aktualizēs pārvietošanos fiziski aktīvā un veselīgā veidā, ikdienā izmantojot labā kārtībā uzturētus, drošus braucamrīkus. Tā dos iespēju veidot arī saikni starp mācībām un reālo dzīvi, jo tieši pašiem praktiski darbojoties, veidojas  dziļāka mācību satura izpratne un attīstās prasmes.

Nīderlandes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse: “Nīderlandes vēstniecība ar prieku sadarbojas šajā iniciatīvā. Nīderlandē ir vairāk nekā 20 miljoni velosipēdu uz 17 miljoniem iedzīvotāju. Gandrīz 75% Nīderlandes skolas vecuma bērnu uz skolu brauc ar velosipēdu, kur daudzi arī saņem praktiskās velosatiksmes nodarbības. Ikviens, gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, var gūt labumu no riteņbraukšanas – taču īpaši vērtīgi ir sākt no jaunības, lai tas kļūtu ne tikai par pārvietošanās līdzekli, bet par dzīvesveidu. Jaunā velosipēdu remonta stacija Rīgas Angļu ģimnāzija sniedz savu ieguldījumu, piedāvājot praktisku palīdzību jaunajiem riteņbraucējiem.”

“Piedaloties ceļu satiksmē, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi koncentrēties uz ceļu, analizēt situācijas, prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību un pieņemt lēmumus, rūpējoties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo drošību”, uzsver CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. “Ir vairākas būtiskas nianses, kas ir jāievēro, lai ar velosipēdu justos droši ceļu satiksmē – jārāda pagriezieni, nevis jāliek citiem minēt, kur plāno braukt; jābūt redzamam, lai citi redzētu Tevi un Tu redzētu ceļu; cik vien ir iespējams, jāizmanto pieejamās velojoslas; jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas neapdraud ne pašu, ne citus; vienmēr ir jālieto aizsargķivere, braucienu laikā, kā arī jāpārliecinās par velosipēda tehnisko stāvokli.”

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks: “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018/2019. mācību gadā” uzrāda, ka 22,8% no 7 gadīgo bērnu ir liekais svars un pat aptaukošanās. Rīgā pat 24,5% bērnu. 9 gadīgo liekais svars ir 26,7% Rīgas bērnu. 52, 9% bērnu 7 gadu vecumā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm tikai 1-3 stundas nedēļā. Šie dati rāda, ka aptuveni ceturtā daļa skolēnu ir problēmas ar veselīgu, fiziski aktīvu dzīvesveidu. Tādēļ jāveicina, lai skolēni pēc iespējas vairāk kustētos, atrastos svaigā gaisā un, ja skolēns nenodarbojas ar sportu, tad vismaz pārvietošanās uz skolu ar kājām, velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli vai skrituļslidām ir veids kā veicināt fiziskās aktivitātes. Velosipēdu remonta stacija ir veids kā nodrošināt apstākļus, lai ar kārtībā esošu velosipēdu varētu katru dienu pārvietoties uz skolu, no skolas uz mājām vai uz ārpus skolas nodarbībām. 

Atklāšanas dienā, visas dienas garumā velo mehāniķi skolēniem un interesentiem mācīs lietot velo remonta staciju. Vienlaicīgi notiks velo ruļļu divcīņa, kurā varēs noskaidrot ātrākos skolas riteņbraucējus dažādās vecuma grupās.

Ieceres autors: Viesturs Silenieks

Kravas velosipēds suņa pārvadāšanai

Publicēts: 21.04.19 | Sadaļa: blogs

Katram cilvēkam pārvietojoties ir līdzi kāds nesamais, kāda manta – sākot ar maku, atslēgām, somu, somiņu, kurā to visu salikt, bet ir arī lielāka izmēra mantas – dators, sporta soma, iepirkumi, maiņas drēbes, uzvalks un jebkas cits, ko cilvēki mēdz ikdienā nest un pārvietot. Un nebūt šis viss nav jānes rokās vai jāved tik mazas lietas ar automašīnu. Lai atvieglotu sev dzīvi, sen jau novēroti cilvēki laukos, kuri piena kannas karināja uz stūres ragiem, lai vieglāk tās transportēt. Tāpat ir novēroti dažādas modifikācijas velosipēdi, kuri pielāgoti, vai pat speciāli radīti kādas profesijas, nodarbes pārstāvjiem. Taču lakaim ejot, ir izdomāti kravas velosipēdi, kuri radīti, lai veicot nelielas, vai pat nekādas pārmaiņas būtu iespējams pārvadāt bērnus, saldētus produktus, medikamnentus un pat suņus. Te arī daži piemēri ar attēliem kā cilvēki mēdz pārvadāt suņus. Latvijā ar kravas velosipēdu sortimenta dažādību nav tik vienkārši, jo ir Latvijā ražoti trīsriteņi HOPP, kuriem aizmugurē ir neliels groziņš, kurā varētu arī ielikt mazāka izmēra suni vai kaķi,  un dažos veikalos laiku pa laikam mēdz parādīties kādi vienkārši trīsriteņi. Vairāk ir piedāvājums velosipēdu piekabēm. Vienīgais, kas Latvijā patlaban tirgo kravas velosipēdus Bullitt ir “Velokurjers”

Vairāk »

2019. gadā prognozējamās tendences velosatiksmē Latvijā

Publicēts: 24.03.19 | Sadaļa: blogs

Riteņbraukšana ir ļoti mainīga, dažāda, atšķirīga gan no velosipēdu veida, tā īpašībām, pielietojuma nepieciešamības un vienlīdz no stila, modes, ekomoniskās un tehnoloģiju attīstības.

Ikdienas velosatiksmē tendences vislielākā mērā nosaka infrastruktūra. Tās kvalitāte esamība vai neesamība. Tā kā Latvijā beidzamajos gados ir uzbūvēta ļoti maz veloinfrastruktūra, tad nav plānots straujš velosipēdistu skaita pieaugums, taču kopējā tendence vienalga būs augoša kāda tā ir jau kopš 1990.gada, jeb vidēji par 10% gadā.

Elektriskais skrejritenis

Vairāk »

Desmit lietas, kuras es vēlos, lai nākamās Saeimas laikā tiktu izdarītas riteņbraukšanā Latvijā

Publicēts: 1.10.18 | Sadaļa: blogs

Satiksmes ministrijā jāizveido vismaz viena cilvēka darba vieta, kurš nodarbojas tikai un vienīgi ar velosatiksmes, velotransporta nozares attīstību. 

Patlaban valsts mērogā nav neviena cilvēka, kas dienu dienā nodarbotos ar velosatiksmes attīstību. To koordinētu, vadītu, attīstītu, nāktu ar priekšlikumiem, vadītu darba grupas, strādātu pie jauna Velosatiksmes attistības plāna, uzraudzītu esošo, rakstītu, veicinātu projektus, piesaistītu ārvalstu finansējumu, cīnitos par finansējumu esošā budžeta ietvaros utt.  Šī funkcija patlaban ir uzticēta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentam.  

Vairāk »

Kādēļ Eiropā lielākās velosipēdu novietnes ir dzelzceļa stacijās?

Publicēts: 7.08.14 | Sadaļa: blogs, video

Eiropas attīstīto valstu plānotāji ir sen sapratuši, ka velotransportam ir būtiska loma mobilitātē. Tas nebūt nav galvenais un svarīgākais transporta līdzeklis, bet uz tautsaimniecību kopumā atstāj milzu ietekmi. Tad kādēļ Eiropā tā dara.

Dzelzceļa transports kravu pārvadāšanai pa sauszemi nenoliedzami ir videi draudzīgākais, ātrākais un lētākais, attiecībā pret transportējamo kravu apjomu ar citiem transporta līdzekļiem. Tas pats attiecas arī uz daudzskaitlīgu pasažieru ātru pārvadāšanu. No šī izriet, ka dzelzceļa transporta attīstība jāveicina. Veicināšanas instrumenti ir ātrums un izmaksu samazināšana. Ātrumu var palielināt ar kvalitatīvu dzelzceļa infrastruktūru, bet izmaksu samazināšanai viens no faktoriem ir liels pasažieru skaits, kas nodrošina atmaksāšanos.
Jāsaprot, ka, lai vilciens būtu ātrs, sliežu ceļiem jābūt ar pēc iespējas mazākiem līkumiem un potenciālajiem šķēršļiem vai bīstamībām. Kā arī, dzelzceļa radītie trokšņi un piesārņojošā ietekme atbīda dzelzceļu no blīvi apdzīvotām vietām. Tieši tādēļ dzelzceļa līnijas dažkārt atrodas ārpus apdzīvoto vietu centriem(ja nav iespēja izbūvēt tuneļus zem pilsētas, trokšņu sienas utml). Vēsturiski, attīstot Latvijā dzelzceļu, tas ir pamatots ar kravu pārvadāšanu, taču sliežu ceļi pasažieru un kravu vilcieniem ir vieni un tie paši. Tādēļ arī Latvijā daudzas dzelzceļa stacijas ir tālu no vietām, kur dzīvo cilvēki. No vienas puses tas ir loģiski, jo kam gan gribas, ka gar mājas logiem ved ogļu, naftas un dažādas bīstamās kravas, taču tas ir pretrunā ar pasažieru interesēm, kuriem izdevīgi, ja transporta pietura ir pēc iespējas tuvāk.  Pie kam, mikroautobusi, autobusi iebrauc apdzīvoto vietu centros, jeb tur, kur visvairāk pasažieru. Tādejādi “nosmeļ krējumu” vilcienam. Šādā veidā netiek veicināts videi draudzīgāks transports. Eiropā tāda tipa iestādes kā Autoceļu direkcija pasažieru pārvadāšanas biznesu regulē tā, ka prioritāte ir pasažieru vilcienam, bet autobusi ir tie, kas pieved/aizved pasažierus no dzelzceļa stacijām. Un nebūtu tāda iespēja, ka mikroautobusi piebrauc pieturā 2 minūtes pirms autobusa un savāc pasažierus. Tādejādi viens otram nelaupa pasažierus, bet viens otru papildina. Protams, ka tur, kur ir vilciens, tur šāds risinājums ir iespējams. Taču Latvijā no kopīgā iedzīvotāju skaita, lielākajā daļā pilsētu ir dzelzceļš (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Valmiera, Jēkabpils, Ogre, Tukums, Jūrmala, Sigulda, Cēsis u.c.). Līdzīga situācija ir visā Eiropā. Un zīmīgi, ka lielā daļā pilsētu, kur dzelzceļa stacija atrodas vairākus kilometrus no blīvi apdzīvotām vietām, jeb patālu no potenciālajiem pasažieriem, tur bieži velosipēds ir pats ērtākais pārvietošanās veids līdz stacijai. Kā piemērs, Aizkrauklē, kur ir 1,5km -2 km, Saldus, kur līdz stacijai ir 2-3 km, Talsi, kur līdz Stendes stacijai 10km, Aizpute līdz Kalvenes stacijai 13 km. Taču attālums nav šķērslis tikai šajās pilsētas, jo, kā piemērs, arī citās lielajās pilsētās, no pilsētu tālākiem puktiem līdz vilcienam ir vairāki kilometri. Un šādos attālumos no izmaksu un ērtuma viedokļa visefektīvākais transporta veids ir velosipēds.  Un nav meaz jābrīnās, ka vairākas dzelzceļa līnijas ir slēgtas dēļ pasažieru trūkuma, jo kā gan cilvēks var aiziet 5,6,7,8 km ar kājām, nesot somas. Ar velosipēdu var, bet tad vai nu nav, kur droši atstāt vai nespēj fiziski iecelt vilcienā. Pasažieru vilciens jāpadara cilvēkiem sasniedzamāks!
IMG_1515
Velosipēdu noevietne Rīgas centrālajā stacijā
Pasažieru vēlmi braukt ar velospēdu apliecina jau šī brīža Pasažieru vilciena dati – vasaras mēnešu laikā 2013.gadā vidēji mēnesī tiek pārvadāti 25’000 -27’000 velosipēdu. Un tas notiek pat neskatoties uz to, ka velosipēdu PV ir grūti iecelt un neērti pārvadāt. Tātad, pat tik neērtos apstākļos ir tik milzīgs skaits! Tas norāda uz to, ka ir iepsējams milzīgs potenciāls. Pat vēl pie apstākļiem, kad velosipēda pārvadāšanai ir nepieciešama bagāžas biļete, kuras cena ir puse no pasažiera biļetes. Un vēl, bagāžas biļetei nav abonimenta, kas nozīmē, ja cilvēks nopērk mēnešbiļeti, tad tam nav jāstāv rindā pie kases, bet katru dienu pārvadājot velosipēdu, vienalga ir jāstāv rindā pie kases, lai nopirktu velosipēdam bagāžas biļeti. Tātad pilnīgi neērti apstākļi, bet cilvēki šādu pārvietošanās veidu izmanto.
Es izprotu šī brīža Pasažieru vilciena situāciju ar to, ka vagoni ir veci, nav labi aprīkoti, bet papildu vagonus vienkārši fiziski nav iespējams pievienot, jo tādu nav. Jāsaprot arī to, ka viens velosipēds vilciena vagonā aizņem teju 3 pasažieru vietas un ekonomiski izdevīgāk ir pārvadāt 3 pasažierus par pilnu maksu, nekā 1 velosipēdu par puscenu. Bet šie ir labi pamatojumi tieši tam, ka nevajag censties velosipēdu nest vilcienā, bet radīt ideālus apstākļus, lai varētu atstāt stacijā. Plānotie jaunie vilcieni ir aprīkoti ar velosipēda pārvadāšanas iespējām, taču tas vairāk orientēts uz velotūristiem vai gadījumiem, kad cilvēkam izdevīgi ir vadāt velosipēdu sev līdzi. 
Tad kā šī shēmā strādā:
Cilvēki, kas dzīvo līdz 9 km attālumam no dzelzceļa stacijas(pēc dažādiem aprēķiniem un pieredzes, 9km ir maksimālais attālums kādā vairums cilvēki gatavi braukt ar velosipēdu) varētu braukt ar velosipēdu līdz stacijai. Drošā, ērtā velosipēdu novietnē, kura ideālā gadījumā ir slēdzama un zem jumta atstāj savu velosipēdu. Tālāk dodas ar vilcienu līdz sev nepieciešamajai stacijai un tajā izkāpj, un atkarībā no galamērķa vai nu paņem otrā stacijā esošo velosipēdu, kurš atrodas tikpat labā, drošā, ērtā velosipēdu novietnē vai iet ar kājām, brauc ar sabiedrisko transportu dažas pieturas. Katram, protams ir indivuduāla situācija un iespējas. Bet pārsvarā, tas ir izdevīgāk, nekā braukt ar mašīnu, jo daudzi cilvēki izamanto vilcienā pavadīto laiku, lai lasītu vai rakstītu. Ne vienmēr sabiedriskais transports, kas iet līdz dzelzcela stacijai ir ideāli sinhronizēts ar vilciena pienākšanas laikiem, sevišķi, ja cilvēks vēlas iepirkties utml. Tad vienīgā izeja būt neatkarīgam, ir velosipēds.
Kā piemēru, paraugam ņemot Miķeli, kas dzīvo Siguldā 5 km no stacijas un strādā Ganību dambī Rīgā.
Ar kājām 5 km katru dienu iet uz un no stacijas ir par tālu. Tādēļ Miķelis ar velosipēdu dodas līdz Siguldas stacijai, tur atstāj līdz vakaram velosipēdu velosipēdu novietnē, kura ir zem jumta, aprīkota ar video novērošanas kameru un iespējams ar slēdzamiem vārtiņiem, kurus var atvērt ar E-talonu vai cita veida identifikācijas karti vai cits vienkāršāks un lētāks mehānisms. Iekāpj vilcienā un brauc līdz centrālajai stacijai Rīgā. Pa ceļam palasa darba/studiju papīrus. Centrālajā stacijā paņem savu otru velosipēdu, kas atstāts tikpat drošā novietnē un desmit minūšu laikā jau ir darbā. Tikpat labi var arī braukt ar tramvaju vai autobusu.  Taču, ja pēc darba vēlas iepirkties kādos Rīgas veikalos, tad ērtāk tomēr ir izbraukāt ar velosipēdu. Ja Miķelim vajadzētu braukt ar mašīnu, tad pirmkārt, tas izmaksās daudz, daudz dārgāk. Gan degvielas patēriņa ziņā, gan autostāvvietas izmaksās un automašīnas ekspluatācijas izmaksās. Pie kam, Miķelis, kurš deklarējies Siguldā, maksā nodokļus Siguldā, taisa sastrēgumus cilvēkiem, kuri dzīvo Rīgā, maksā nodokļus Rīgā un kavē sev un citiem darbu. Braucot ar sabiedrisko transportu no stacijas, vismaz nerada sastrēgumus un atstāj naudu Rīgas sabiedriskajam transportam, kas ir ieguvums pašvaldībai.
Kopenhāgenas piemērs rāda, ka 36,6% no iedzīvotājiem pārvietojas ar velosipēdu, bet neskatoties uz to, katru darba dienu automašīnu sastrēgumos Kopenhāgenas un Dānijas ekonomikā kopumā zaudē 22’000 darba vietu stundas. Tas ir līdzīgi kā 2750 cilvēku katru dienu neaizietu uz darbu. Tātad ekonomiskie zaudējumi no sastrēgumiem ir milzīgi. Vēl var pieskaitīt kaitīgo ietekmi, kuru rada trokšņi, stress, slimības no automašīnu gaisa un trokšņu piesārņojuma, kuru ienes ne rīdzinieki Rīgā, bet zaudējumi rodas Rīdziniekiem un valstij kopumā.
Holandē 40% pasažieru vilciena klienti ir riteņbraucēji. Nav detalizētu datu par Latviju, bet, ja pieņem, ka jūnija mēnesī 2013.gadā pasažieru vilcienu izmantojuši 1,83 miljonu pasažieru un to, ka pie stacijām velosipēdus, kas atstāti uz dienu vai nakti gandrīz nekur nevar manīt, tad var pieņemt, ka tikai 0,81% ir riteņbraucēji. Ja šādi paskatās un salīdzina ar Nīderlandi, tad Pasažieru vilcienam ir milzīgas potences piesaistīt papildus klientus vienkārši uzliekot pie dzelzceļa stacijām drošas velosipēdu novietnes un kā ar pirmo ir jāsāk ar Rīgu! Ieinteresētajām pusēm vajadzētu būt pirmkārt Pasažieru vilcienam, otrkārt Rīgas pašvaldībai, treškārt Origo(Linstow), kam iznomāts stacijas laukums, jo tie ir potenciālie veikalu apmeklētāji. Un viņi visi varētu būt tikai ieguvēji.
Ja Roterdamā, kurā 2014.gadā dzīvo  619879 iedzīvotāju dzelzceļa stacijā 2013. gadā ir atvērta velosipēdu novietne 5190 velosipēdiem, tad Rīgā, kas ir galvaspilsēta, vajadzētu būt vismaz 6000 velosipēdu lielai novietnei stacijā. Tiesa, riteņbraucēju skaits Latvijā nav tik liels kā Nīderlandē, bet es drīzāk iezīmēju nākotnes potenciālus un virzienu, kurā jādomā un jāskatās.
Riteņbraukšanas veicināšana veicina arī sabiedriskā transpora attīstību
Izziņai:
Nīderlandē ikdienā vidēji izmanto velosipēdu ap 32% iedzīvotāju, Latvijā ap 7% (Eirostat dati). Nīderlandē ir 93 stacijas, kurās vidēji ir ap 1000 velosipēdu novietnēm katrā.

Viesturs Silenieks