Viesturs Silinieks

Kārtējo reizi parādās leišu “brālīgās” attiecības…

Publicēts: 25.11.11 | Sadaļa: blogs

Šī gada 24.novembrī Briselē notika Transporta, Telekomunikāciju un Enerģētikas ministru padome, kur Latvija, Lietuva un Igaunija nepanāca tūlītēju vienošanos par reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) būvniecību Latvijā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) veiks neatkarīgu priekšizpēti par LNG projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgāko vietu. Uzskatu, ka šīs sarunas tomēr bija veiksmigas. Pavļuts ir pirmais

Latvijas ekonomikas ministrs, kas beidzot sāk aizstāvēt Latvijas intereses! Līdz šim politika ir bijusi tāda, ka jādara viss par Latvijas naudu “brāļu” tautu labā neskatoties uz to, ka mūsu kaimiņi mums tā nemaz nedara. Sevišķi jau Lietuvas uzvedība ir bijusi nekrietna. Sākot jau ar Padomju laikiem, kad Latvijas pierobežā tika izvietoti visi kaitīgie rūpnieciskie objekti – Mažeiķu naftas terminālis, Akmenes cementa rūpnīca, Ignalinas atomelektrostacija un neatkarības laikos(1999.gadā)

 

uzbūvētais Būtinģes naftas terminālis (kurā vairākkārt ir notikušas naftas noplūdes un kā rezultātā postījušas renģu nārsta vietas Latvijā). Taču lūk daži fakti par mūsu “draudzīgajām” attiecībām beidzamajos gados: Vairāk »

Komentārs par Krišjāņa Kariņa viedokli attiecībā uz LNG

Publicēts: 27.10.11 | Sadaļa: blogs

Izlasīju 25. Oktobra Dienas biznesā Krišjāņa Kariņa “biedokli” par LNG termināļa nepieciešamību Latvijai kā energoneatkarības garantu no Krievijas. Es daļēji piekrītu Kariņa politiskajam viedoklim, bet neesmu gatavs piekristviņa paustajam attiecībā kā Kariņš praktiski, tehnoloģiski redz šī termināļa darbību. Respektīvi, Kariņš atsaucas, ka LNG ir laba alternatīva gāzes piegādei gan praktiski, gan cenas ziņā. Es kaut kā nespēju iedomāties kā Kariņš iedomājas pieslēgties gāzes infrastruktūrai, kura nepiede Latvijai, bet Latvijas Gāzei, kur Latvijai ir tikai 1% daļa un tā pati ir kā zeme, Inčukalna gāzes krātuvē. Taču cauruļvadi, kompresori un viss pārējais, kas ir virs zemes pieder citiem akcionāriem, ieskaitot krievus. Es nevaru iedomāties, ka gadījumā, ja krievi negribēs mums dot gāzi, viņi tomēr ļaus mums izmantot viņu iekārtas. Vai arī, ja mēs izdomāsim neņem no krieviem, tad viņi tāpat ļaus izmantot. Vienīgais variants ir ņemt krievus daļā un gadījumā, ja LNG ir lētāka, tad krievi uz to nopelnīs un attiecīgi ļaus izmantot savu infrastruktūru.
Protams, galīgā ārkārtas situācijā varētu pildīt terminālī gāzi autocisternās un tad izvadāt pa valsti uz svarīgākajiem patēriņa punktiem. Taču tas tik ārkārtīgi sadārdzinās procesu, ka LNG būs nekonkurētspējīgs ar citu kurināmo. Vienīgā iespēja ir šādu termināli uzbūvēt kopā ar elektrostaciju un pārējā laikā nodarboties ar kuģu bunkerēšanu, kas arvien vairāk kļūst par jaunu modi. Tātad uzsvars un pamata bizness būtu uz kuģu uzpildi un elektrības ražošanu un varbūt izvadāt ar autocisternām lieliem ražotājiem, kuriem nav gāzes pieslēgums un kuri patērē gāzi lielos apjomos.  Taču tādu īsti uz šo brīdi nav. Ja šāds terminālis ikdienā netiek nodarbināts un nepelna, tad tas būs kā nenormāli dārga apdrošināšanas polise, kuras labumus visdrīzāk termināļa mūža laikā neizmantos un terminālis vienkārši “sarūsēs”.
Tāpat ir ļoti neizskaidrojami Ekonomikas ministrjas centieni lobēt LNG termināli Latvijā, Rīgas ostā, taču neprecizējot vietas iegūšanas apstākļus – respektīvi, kurā vietā Rīgas ostā? Pēc likuma ostas teritorijā iznomāt zemi var tikai ar ostas pārvaldes valdes lēmumu. Taču Ekonomikas ministrija ne reizi nav pajautājusi ostai vai brīva platība šādam terminālim ir un, ja ir, tad vai tā vieta atbilst tehnoloģiskajiem un drošības standartiem, kritērijiem. Un vai tā vieta, kur būs brīvi pieejama, būs ekonomiski pamatojama. Ka tik nesanāk tā, ka tiek cierēts uz zemes gabalu, kas kādam jau tiek izīrēts vai arī Ekonomikas ministrija pa valsts naudu starptautiskā līmenī pārstāv kāda konkrēta uzņēmēja privātās intereses.

Par Latvijas energoatkarību

Publicēts: 17.10.11 | Sadaļa: blogs

Beidzamajās dienās varēja presē manīt ziņu, ka Ekonomikas ministrs esot sagatavojis parakstīšanai līgumu par to, ka Latvija piedalīsies Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Taču nevienā no informācijas avotiem netika minēts starp ko šis līgums tiks slēgts un uz kādiem nosacījumiem.
Uzskatu, ja līgums ir par Latvijas energoneatkarību, tad tam ir jābūt Saeimas debatei un balsojumam, nevis ļaut lemt valsts nākotni vienam ministram.
Minēšu dažus piemērus, kas manī rada bažas:
Tiek runāts, ka Līgums paredz to, ka Latvijai jāpiedalās Visaginas projektā un tādēļ Lietuva neaizliedz Latvijai būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli (LNG) un Igaunija varēs izmantot slānekļa, jeb degakmens elektrostacijas. Skan interesanti, bet tad jāsaprot, ko tas nozīmē Latvijas tautsaimniecībai – Visaginas projekta izmaksas līdz pat šim brīdim nav Latvijas sabiedrībai zināmas. Ir izskanējuši minējumi, ka varētu katrai Baltijas valstij būt ap 1 miljardu EUR. Taču nav skaidrs vai šajās izmaksās ir iekļauta uzbūvēšana, nojaukšana pēc 25 gadiem, kad AES būs novecojusi? Vai izmaksās būs izstrādātās kodoldegvielas glabātuves būve un uzturēšana kā arī kodoldegvielas iepirkšana uz visu AES darbības laiku? AES apkalpošanas izmaksas? Ja ne, tad cik vēl papildus tas sastāda? Cik zināms, tad elektrību Latvijai ir plānots tirgot pa tirgus cenu. Man liekas pilnīgs stulbums iztērēt miljardu un tad pa tirgus cenu iepirk elektrību. Mēs jau šodien varam pirkt pa tirgus cenu. Vēl nav skaidrs no kurienes Latvijai miljards un cik būs procentos jāmaksā par šo miljardu?  Visus pārējos neiegūtos labumus var izlasīt manā blogā http://silenieks.lv/2011/03/viedoklis-par-latvijas-dalibu-ignalinas-atomelektrostacija-aes/
Taču vēl interesantāk liekas, ka šī vienošanās paredz, ka Latvijai būtu atļauja būvēt LNG termināli. Man liekas, ka tā ir pārāk liela nekaunība, ka Latvijai vēl būtu kādam jālūdz atļauja ko darīt savā zemē! Nesen apskatījos LNG termināli Norvēģijā, Borg ostā. Terminālis tika uzbūvēts gada laikā. Izmaksas sastādīja 25 miljonus EUR. Tiesa, šis terminālis neražo elektrību un kuģu piestātne netika būvēta no jauna, bet izmantota esošā. Taču, ja arī būtu jābūvē, tad piestātne izmaksas būtu ap 1,5 – 2 miljoni un elektrības ražotne, jeb gāzes ģenerators līdz 20 miljoniem. Pieņemsim, ka kopīgās izmaksas 50 miljoni. Ja parēķina 1 miljards, kas jāiegulda Lietuvā pret 50 miljoniem Latvijā, tad tas ir 20 reizes lētāk! Kaut vai LNG arī izmaksātu miljardu, bet ir atšķirība vai Latvija miljardu iegulda savā valstī vai svešā. Kurā valstī paliek nodokļi? Skaidrs, ka tad, kad Latvija piekristu ieguldīt miljardu Lietuvā, tad nez vai būtu jēga būvēt savām Lietuvas investīcijām konkurējošu ražotni Latvijā. Kā arī – nez vai tad būs palikusi nauda, kuru Latvija varētu tērēt.
Neuzskatu, ka Latvijas energoneatkarība ir tāda, ka elektrības ražotne un “gaismas slēdzis” ir svešā valstī