Silenieks - Viesturs Silenieks

Velosatiksmes attīstības plāns 2018. – 2020.gadam

Publicēts: 30.08.18 | Sadaļa: blogs

ES velosatiksmes ieguvums, miljardi euro /gadā. Avots: The EU cycling economy, 2016[1].

Izstrādājot valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, man izdevās dabūt atbalstu no valdības vadītāja un koalīcijas tam, ka ir nepieciešams izstrādāt Velosatiksmes attīstības plānu. Sākotnējā mana iecere bija, ka nepieciešama ilgetrmiņa attīstības programma, kura balstītos uz daudzām politikām daudzās tautsaimniecības jomās, lai programma kļūtu par vadlīniju, par ceļa karti kā pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts struktūrām un indivīdiem, pasakot kā ir jāiesaistās, kas jādara, lai riteņbraukšana būtu par pilnvērtīgu tautsaimniecības sastāvdaļu. Gan no veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības un visām citām jomām. Taču, diemžēl, cilvēku izpratnes trūkuma dēļ ir radies plāns dažiem gadiem, bet ne ilgtermiņa politikas dokuments. Tiesa, labāk, ka ir kaut kas, nekā nekas. Jo līdz šim jau daudzas pašvaldības atsaucās uz “Velotransporta attīstības valsts programmu 1999-2015.gadam”, taču šī programma nekad nav bijusi juridiski apstiprināta, taču neskatoties uz to, Eiropas komisijapar nezināja un piešķīra naudu daudziem projektiem visā Latvijā. Tas norādīja, ka ir nepieciešams valsts mēroga dokuments. Šoreiz tāds ir. Un pirmo reizi valsts vēsturē tik augsta līmeņa dokuments par velosatiksmi. Mana cerība ir, ka izstrādājot nākamo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu tiktu ņemta vērā arī velosatiksmes nepieciešamība. Pašmērķis nav, lai visi brauktu ar velosipēdiem, bet gan to, lai velotransports tiktu izvērtēts kā ieguvums tautsaimniecībai daudzās jomās (veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, tūrisma, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības, loģistikas, mobilitātes u.c.).

Plānu iespējams atrast šeit

VELOSKAPIS

Publicēts: 25.06.18 | Sadaļa: blogs

Veloskapis

VeloSkapis ir pašapkalpošanās stends ar dažāda veida instrumentiem, lai remontētu un piepumpētu riepas velosipēdam, invalīdu ratiem, bērnu ratiņiem, ķerrai vai uzpumpētu bumbu.

Atšķirībā no tradicionālājm darbnīcām, Veloskapis ir pieejams 24 stundas diennaktī un bez maksas. Veloskapis ir viens no maniem mazajiem darbiņiem apkaimes iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanai.

Kad esi uz vietas, uztaisi foto un atzīmē ar mirkļbirku(hashtag) #Veloskapis. Iečekojies Foursquare, ieliec Instagram, Twitter, Facebook, Draugiem, Swarm, Reddit, LinkedIn, Flckr un citur, lai cilvēki labāk informēti par šādu iespēju.

Atrašanās vieta:

Adrese: Sējas iela 68, Bieriņi, Rīga, Latvija

What3Words formātā: https://w3w.co/chief.wants.bluntly

Grādos un decimālminūtēs: 56°54.7671′N, 024°03.4879′E

Grādos, minūtēs un sekundēs: 56°54′46″N, 024°03′29″E

SaveSave

Valsts velosatiksmes plāns ir pārvērties par nekā nedarīšanas plānu

Publicēts: 10.11.17 | Sadaļa: blogs

Māra Kučinska valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns paredz izstrādāt Velosatiksmes valsts plānu. Atbildīgā ir Satiksmes ministrija, līdzatbildīgās ir daudzas citjas. Latvijas Riteņbraucēju apvienība apzinoties Satiksmes ministrijas vājo kapacitāti velosatiksmes jomā(nav naviena štata darbinieka, kam tiešā atbildība būtu velosatiksme), aicināja Latvijas Valsts ceļus būt par galvenajiem, kas sagatavotu priekšlikumus Satiksmes ministrijas vadītajai darba grupai, kurā bija vairāku ministriju, institūciju un biedrību pārstāvji. Latvijas Valsts ceļi uzņēmās šo darbu, pieaicināja talkā ekspertus, konsultantus un radās plāna projekts. Velo plāna sākotnējā versijā, kuru izstrādāja konsultants bija 170 lpp, no kurām šobrīd ir pāri palikušas tikai 35 lapas. Sākotnēji izstrādātais plāns bija par teju visām nozarēm(ministriju griezumā), kur katrā nozarē bija darāmo darbu saraksts ar konkrētām lietām kas jāizdara, lai tautsaimniecība kopumā attīstās. Plāna pamatmērķis bija nevis plāns plāna pēc, bet gan visaptverošs dokumentus, rokasgrāmata, kurā vienuviet ir aprakstīts viss nepieciešamais, lai sasniegtu vai uzlabot valsts mērķus visā tautsaimniecībā. Plāns nebūtu par riteņbraukšanu, bet par tausaimniecību un riteņbraukšanu tajā. Tieši tā kā to dara Somija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas attīstītās valstis. Pašmērķis nav uzlikt visus Latvijas cilvēkus uz velosipēdiem, bet gan veidot kvalitatīvu vidi, veselību, kultūru, sportu, drošību, būvniecības standartus, mobilitāti, izglītību un daudz ko citu. Šobrīd plāns ir palicis par lietām, kuras pašas iestāsies neko nedarot. Vairāku ministriju cilvēku darbības rezultāts parāda, ka izpratne par valsts attīstību, kur procesi, lietas un darbi viens otru papildina un nav atraujami, bet jāskata kopsakarībā, ir pilnīgi sekla. Šis plāns ir par to, kas jādara, lai nebūtu nekas jādara. Aicināšu Ministru Kabinetu neatbalstīt šādu plānu, bet uzdot to pārstrādāt.

Aicinu nekritizēt konsultantu(plāna izstrādātāju) un Latvijas Valsts ceļus, CSDD, jo viņu speciālistu viedokļi gandrīz netika ņemti vērā. Tagad ir palikusi publiskā apspriešana, kurā aicinātu piedalīties un svarīgākais ir savu viedokli noformulēt, uzrakstīt, ne tikai izkliegt.

Iepazīties ar plānu var šeit: http://veloplans.lv/apspriesana/

Visi aicināti uz publisko plāna apspriešanu 2018.gada 27.novembrī plkst 12:00 “Latvijas Valsts ceļi”, Torņu iela 7/9.

Intervija žurnālā “Tēvijas sargs”

Publicēts: 28.09.17 | Sadaļa: blogs

2017.gada Tēvijas sargs septembra numurā atspoguļota intervija ar mani.

Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts: 10.09.17 | Sadaļa: blogs

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja un citi interesanti objekti.

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta. Vairāk »

Viesturs Silinieks