Dažkārt jaunas sejas jau ir pensionētas

Pārdomas par elektromobilitāti nākotnē

Publicēts: 5.05.23 | Sadaļa: blogs

Mazliet futūristiskas pārdomas, kurā virzienā elektromobilitāte iet, varētu aiziet un ko tā varētu mainīt.

  • Līdz šim bija divas atšķirīgas nozares – auto ražotāji un naftas ieguvēji, tirgotāji, pārdevēji. Šobrīd arvien vairāk pasaulē iet uz to, ka auto ražotāji uzstāda savas lādēšanas iekārtas, piemēram Tesla. Vai sametas vairāki auto ražotāji kopā un taisa savu uzlādes tīklu. Tātad auto ražotāji kļūst par auto uzlādes staciju īpašniekiem, aizstājot naftas tirgotājus. Un, tā kā tirgo elektrību uzlādes stacijās, tad paši sāk elektrību arī ražot. Rezultātā auto ražotāji sāk arvien vairāk pārņemt auto enerģijas industriju, izspiežot naftas tirgotājus no tirgus. Tas nozīmē, ka auto ražotāji kļūs arvien turīgāki, bet naftas ražotāji liesāki. Var paredzēt, ka auto ražotāji arvien vairāk iespiedīsies elektrības ražotāju tirgū, ar laiku pārpēkot elektroenerģijas ražošanas kompānijas.

Vairāk »

Rīcība krīzes situācijās, terorisma draudos un kara apstākļos

Publicēts: 17.03.22 | Sadaļa: blogs

Lejuplādējams PDF fails ar informāciju atrodas šajā saitē

Velosipēdu remonta stacija

Publicēts: 22.09.22 | Sadaļa: blogs

 
Šodien bija atklāšana vienam no maniem mazajiem projektiņiem skolēniem, rīdziniekiem, riteņbraucējiem – Velosipēdu remonta stacija Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā. Atklāšanā piedalījās Nīderlandes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse, Ceļu Satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Aivars Aksenoks un enerģiskā skolas direkotore Maija Kokare. Kā arī paši galvenie – vairāki simti skolēni. Klātesoši bija arī Rīgas domes apkaimju koordinācijas centra un jaunizveidotās Velo nodaļas pārstāvji.
 
Vēstniecība un CSDD bērniem bija sarūpējuši dāvaniņas – katram, kas brauc uz skolu ar velosipēdu, bija iespēja saņemt mirgojošās lampiņas. Taču Velo ruļļu sacensību labākajiem katrā klasē īpašas balvas.
 
Šī ir viena no mazajām iecerēm, ko esmu Bieriņu apkaimē radījis. Prātā vēl dažas, bet par tām pastāstīšu, kad būs redzams rezultāts.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas Angļu ģimnāzijā atklās būtisku infrastruktūras objektu

Publicēts: 7.09.22 | Sadaļa: blogs

 

Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā, kas visā Eiropā norit no 16. līdz 22. septembrim, Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā tiks atklāta publiska Velosipēdu remonta stacija, kurā skolas bērni un jebkurš rīdzinieks varēs paši labot savus velosipēdus, skrejriteņus, bērnu ratus, piepumpēt riepas velosipēdiem, riteņkrēsliem, bērnu ratiņiem un pat sporta nodarbību bumbas.

Velosipēdu remonta stacijas atklāšana Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā notiks 22.09.2022 pulksten 9:30 Tajā piedalīsies Nīderlandes Karalistes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse (Claudia Pieterse), Ceļu Satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Aivars Aksenoks,  Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, skolotāji un skolēni. Velosipēdu remonta stacija izveidota pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīvas, sadarbojoties ar Rīgas domi, Rīgas Angļu ģimnāziju un Bieriņu apkaimes attīstības biedrību. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības veiktā pētījuma, Rīgas angļu ģimnāzija ir skola uz kuru visvairāk Rīgas bērnu brauc ar velosipēdiem, un pie skolas atrodas lielākā velosipēdu novietne Rīgā, kurā var novietot ap 274 velosipēdus. Ņemot vērā skolas aktivitātes riteņbraukšanas veicināšanā, apvienība lēma atbalstīt tos, kas sevi labi parādījuši, lai skolas pieredze kalpotu citām izglītības iestādēm par iedvesmas un pieredzes gūšanas avotu.

Skolas direktore Maija Kokare: Rīgas Angļu ģimnāzijas stratēģija vērsta uz Zaļās domāšanas veicināšanu, un Velodarbnīca – velosipēdu remonta stacija – ir viens no soļiem, kas skolēniem palīdzēs rūpēties par velosipēdu tehnisko kārtību un aktualizēs pārvietošanos fiziski aktīvā un veselīgā veidā, ikdienā izmantojot labā kārtībā uzturētus, drošus braucamrīkus. Tā dos iespēju veidot arī saikni starp mācībām un reālo dzīvi, jo tieši pašiem praktiski darbojoties, veidojas  dziļāka mācību satura izpratne un attīstās prasmes.

Nīderlandes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse: “Nīderlandes vēstniecība ar prieku sadarbojas šajā iniciatīvā. Nīderlandē ir vairāk nekā 20 miljoni velosipēdu uz 17 miljoniem iedzīvotāju. Gandrīz 75% Nīderlandes skolas vecuma bērnu uz skolu brauc ar velosipēdu, kur daudzi arī saņem praktiskās velosatiksmes nodarbības. Ikviens, gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, var gūt labumu no riteņbraukšanas – taču īpaši vērtīgi ir sākt no jaunības, lai tas kļūtu ne tikai par pārvietošanās līdzekli, bet par dzīvesveidu. Jaunā velosipēdu remonta stacija Rīgas Angļu ģimnāzija sniedz savu ieguldījumu, piedāvājot praktisku palīdzību jaunajiem riteņbraucējiem.”

“Piedaloties ceļu satiksmē, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi koncentrēties uz ceļu, analizēt situācijas, prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību un pieņemt lēmumus, rūpējoties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo drošību”, uzsver CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. “Ir vairākas būtiskas nianses, kas ir jāievēro, lai ar velosipēdu justos droši ceļu satiksmē – jārāda pagriezieni, nevis jāliek citiem minēt, kur plāno braukt; jābūt redzamam, lai citi redzētu Tevi un Tu redzētu ceļu; cik vien ir iespējams, jāizmanto pieejamās velojoslas; jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas neapdraud ne pašu, ne citus; vienmēr ir jālieto aizsargķivere, braucienu laikā, kā arī jāpārliecinās par velosipēda tehnisko stāvokli.”

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks: “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018/2019. mācību gadā” uzrāda, ka 22,8% no 7 gadīgo bērnu ir liekais svars un pat aptaukošanās. Rīgā pat 24,5% bērnu. 9 gadīgo liekais svars ir 26,7% Rīgas bērnu. 52, 9% bērnu 7 gadu vecumā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm tikai 1-3 stundas nedēļā. Šie dati rāda, ka aptuveni ceturtā daļa skolēnu ir problēmas ar veselīgu, fiziski aktīvu dzīvesveidu. Tādēļ jāveicina, lai skolēni pēc iespējas vairāk kustētos, atrastos svaigā gaisā un, ja skolēns nenodarbojas ar sportu, tad vismaz pārvietošanās uz skolu ar kājām, velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli vai skrituļslidām ir veids kā veicināt fiziskās aktivitātes. Velosipēdu remonta stacija ir veids kā nodrošināt apstākļus, lai ar kārtībā esošu velosipēdu varētu katru dienu pārvietoties uz skolu, no skolas uz mājām vai uz ārpus skolas nodarbībām. 

Atklāšanas dienā, visas dienas garumā velo mehāniķi skolēniem un interesentiem mācīs lietot velo remonta staciju. Vienlaicīgi notiks velo ruļļu divcīņa, kurā varēs noskaidrot ātrākos skolas riteņbraucējus dažādās vecuma grupās.

Ieceres autors: Viesturs Silenieks

Ziepniekkalna – Torņakalna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra top bīstama cilvēkiem

Publicēts: 3.06.22 | Sadaļa: blogs

Maģistrālais Gājēju un velosipēdu ceļš Vienības gatvē. Pātrūkst pirms iebrauktuves blakusteritorijā, kaut arī riteņbraucējiem un gājējiem pēc Ceļu satiksmes noteikumiem ir prioritāte.

Vairāk »

Visaptverošā valsts aizsardzība

Publicēts: 27.03.22 | Sadaļa: blogs

Uztaisīju savu redzējumu par to kādām ir jābūt sabiedrības iespējām izglītoties visa mūža garumā, lai būtu spējīgi ņemt dalību drošībā un valsts aizsardzībā, neatkarīgi no vecuma, profesiijas un katra spējām vai trūkumiem.

 

 

Pamata princips šajā prezentācijā ir cilvēka vecums un vajadzības tajā vecumā, kas salāgotas ar cilvēka spējām un ar iespējām pievienoties zināšanu un prasmju ieguvē. Vienīgā būtiskā lieta, kas Latvijā šobrīd trūkst, ir iespēja iesaistīties tiem, kas nav, nevar, nespēj, nedrīkst pievienoties kādai no šobrīd esošajām struktūrām. Tādēļ manā izpratnē ir nepieciešama jauna struktūra, organizācija, kuru patlaban esmu nosaucis par “Brīvprātīgie aizsargi”. Pilnīgi visi, kas ir garīgi veseli, ir spējīgi piedalīties visaptverošā aizsardzībā, taču cilvēki nezin kā. Tiem nav zināšanu. Taču nav arī tāda iespēja iegūt zināšanas un prasmes, ja neesi Jaunsardzē, Zemessardzē vai Profesionālajā dienestā. Tās ir zināšanas primāri par rīcību krīzes situācijās. Taču arī ārpus krīzēm ir vajadzīgi kiberdrošības speciālisti, analītiķi, informācijas apstrādātāji, šoferi, metinātāji, pavāri, aukles, suņu instruktori, brīvprātīgie palīgi, ķīmiķi, fiziķi, mehāniķi, dronu piloti, finansisti un pilnīgi visi citi. Valsts aizsardzība nav tikai karš ar ieročiem. Valsts darbības un pēctecības funkcijas ir jānodrošina kā miera laikā tā krīzēs. Taču šobrīd sabiedrībai pietrūkst zināšanas, lai darot ikdienas darbus, tos veiktu tā, lai valsts, pašvaldība, publiskā infrastruktūra, ekonomiskās attiecības un pat katra īpašums būtu savas un nacionālās drošības interesēs izmantojams. Ceļu būves principi, ēku būvniecība, energoapgāde, ūdensapgāde un viss pārējais tiktu ikdienā radīts ar izpratni, ka tas vienlaicīgi var noderēt krīzes situācijām, dažādu apdraudējumu gadījumā. Tas nozīmē, ka visa mūža garumā ir jābūt pieejamai iespējai mācīties, mācīties, apgūt, jautāt un saņemt atbildes. Un tāda iespēja šobrīd Latvijā nav. 

Viesturs Silenieks