Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā
Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela
Daži ir iemācījušies šķirot cilvēkus, bet atkritumus nē
Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs
Foto: Aleksandra Čaka iela
Publicēts: 1.11.20 | Sadaļa: blogs
Attēlā: Velokurjeri Rīgā
Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu un tādejādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tas daudzus uzņēmējus neapmierināja un tie sāka meklēt pilsētai atbilstošāku piegādes veidu un atrada velokurjerus.
Velokurjeru vēsture pasaulē
Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.
Attēlā: Piena piegāde ar kravas velosipēdiem
Publicēts: 23.10.20 | Sadaļa: blogs
Ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri lamājas, ka pilsētā attīsta velo un gājēju infrastruktūru, bet neveido jaunas automašīnu stāvvietas. Pie kam, velo infrastruktūru taisa sevišķi uz stāvošo automašīnu rēķina. No ietvēm dzen prom tur stāvošās automašīnas.
Mēģināšu ar vairāku attēlu palīdzību ieskicēt bildi, kā tas izskatītos, ja visi visu gribētu. Nelaime tā, ka tie, kas saka, ka centrs izmirst dēļ tā, ka nevar nolikt pie mājām automašīnu nav aizdomājušies kāds izskatītos centrs, ja katram, kam īpašums, dzīvoklis, birojs, veikals būtu automašīna. Cilvēki domā par sevi, nevis skatās kopsakarībās. Neredz kopējo bildi. Protams, ka būs argumenti, ka nekad jau nav tā, ka katrā mājsaimniecībā ir mašīna. Taisnība, bet ir tā, ka dažās pat ir vairākas automašīnas. Un kapēc gan tieši Tu nevarētu būt tas, kurš atsakās no automašīnas, lai Tavam kaimiņam uz Tava rēķina tās būtu vairākas? Tādēļ pilsēta jāplāno tā, lai vairumam ir labi, nevis tikai man, man, man.
Un tas ir stāsts, kas pilsētai jāliek par prioritāti, par kursu, kurā iet – attīstīt vairāk privātā autotransporta satiksmi? Vairāk sabiedriskā transporta satiksmi? Vai vairāk gājēju un riteņbraucēju satiksmi? Attiecīgi, arī katram pārvietošanās veidam nepieciešamās stāvvietas, telpu braukšanai. Nemaz nerunājot par ietekmi uz vidi, veselību, drošību, kultūru, pilsētas izskatu un atraktivitāti no tūristu, bērnu, vecu cilvēku viedokļa. (Starp citu, Rīgas pilsētas stratēģijā 2030. gadam šis viss ir ņemts vērā, taču reti, kurš to lasa un, ja lasījis, tad ne vienmēr izprot kādi vienam vai otram stratēģiskam uzstādījumam ir aprēķini vai pamatojums).
Kā piemēru izraudzījos nelielu kvartālu Rīgas centrā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Bruņinieku, Aleksandra Čaka, Stabu ielas.
Pēc Latvijas pasta adrešu reģistra saskaitīju, cik ir adresātu (pastkastītes). Vienā īpašumā, mājsaimniecībā, birojā var uzturēties, dzīvot, strādāt, to apmeklēt arī vairāki cilvēki. Taču aprēķinā skatījos tikai pašu minimumu, kad katrā mājoklī ir tikai viens cilvēks, bet katram būtu transportlīdzeklis. Varēt paņemt vidējos statistikas rādītājus valstī par to, cik vidēji katrā mājsaimniecībā ir cilvēku, cik autotransporta, taču pašmērķis nav parādīt cik ir tagad, bet virziens kurā tiekties – uz to, lai visi brauc ar auto, vai uz to, lai visi iet ar kājā, velo u.c. Jeb kur mēs nonāksim, ja tieksimies viena vai otra grāvja virzienā.
Tālāk ir katrā no šīm kvartāla ielām esošo namu adrešu skaits, kas var būt vienas ģimenes, viena cilvēka, viena uzņēmuma cilvēkam, kam var būt transports.
Publicēts: 9.09.20 | Sadaļa: blogs
Visbiežāk tas, ko dažādās publikācijās, pamācībās stāsta ir par Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Kā arī tiek izteikti aicinājumi uz vairākām lietām, kuras noteikumi pauž pat atšķirīgi. Taču mazāk ir stāstīts par praktiskām, vienkāršām lietām, kuras palīdz, veicina, iedrošina braukt ar velosipēdu. Jabkas, kas ierobežo, tas neveicina.
Publicēts: 3.09.20 | Sadaļa: blogs
19. septembrī, “World cleanup day” ietvaros notiks Lojas upes sakopšanas talka.
Talkas plāns: Tikšanās 10:00 Murjāņos pie vecās kamaniņu trases. Instrukcija, sadalīšana komandās. Darbs līdz 15:00.
Obligātais inventārs: Darba cimdi.
Vēlamais inventārs: Motorzāģis, ķekši, atkritumu maisi, gari zābaki.
Lojas upes kopšanā dažus gadus ir bijis pārtraukums un šajā laikā upē atkal ir sagāzušies koki, ir izveidojušies aizsprosti, kas savukārt maina upes tecējumu, veidojas krastu erozija un tiek brucināti smilšakmens ieži.
Pēc iepriekšējo gadu talkām, saņēmām informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Lojas upē atkal bija parādījušies nārstojoši laši. Tas nozīmē, ka kopšanas talkas bija uzlabojušas arī hidrobioloģisko stāvokli upē.
2020. gada 19. septembra talkas laikā ir paredzēts zāģēt tikai upē iekritušos kokus. Kokus, kuri pārliekušies pār upi nav plānots zāģēt, bet tikai apzāģēt to zarus, kuri ieliecas ūdenī un veido “ķērājus” peldošajiem kokiem, zariem. Talkas laikā ir plānota arī atkritumu vākšana upes krastos. Piedalīties var ikviens, kam ir vēlme fiziski aktīvi izkustēties. Vēlams, ja ir savs motorzāģis. Kam nav zāģis, tie var palīdzēt zāģētājam, citi var vākt zarus, kokus, jeb staigāt gar upes krastiem, elpot svaigu gaisu un vākt atkritumus. Var droši braukt ar bērniem. Tiem, kas zāģē, būtu nepieciešami garie zābaki, vai vēl labāk garie makšķernieku zābaki(bikšu kostīms). Plānots, ka būs arī zāģu meistars, kurš palīdzēs ātri uzasināt zāģiem ķēdes.