Sievietes mēdz stundām krāsoties un pucēties, lai izdabātu vīriešiem, bet baidās to(pervi) zaudēt, lai iegūtu vīrieti

Izskatās, ka Kariņš nevēlas vadīt valdību

Publicēts: 9.11.22 | Sadaļa: blogs

 

To var secināt skatoties uz valdības veidošanas sarunām. Un te ir pamatojums:

  1. Jaunā vienotība kā uzvarētājs vēlēšanās uzņēmās valdības veidošanas sarunas. Un tas ir loģiski. Premjera kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš noteica sarunu vešanas grafiku. Un tas tika noteikts reizi nedēļā. Ja ir vēlme kaut ko izdarīt, tad jātiekas katru dienu vai kaut vairākas reizes dienā. Tātad sākotnējs uzstādījums ir vilkt procesu garumā un nevēlēšanās sasniegt mēŗķi – izveidot valdību ātri. Kad 2019. gada 7. janvārī toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Kariņu par ministru prezidenta amata kandidātu, tad Kariņam tika dots divu nedēļu laiks valdības izveidei. Un divās nedēļās Kariņš spēja izveidot valdību. Tātad gribēja un varēja. Kaut arī – esošais premjers Kariņš un tas pats cilvēks Kariņš kā nākamā premjera amata kandidāts laiku pa laikam atgādina, ka valsts ir krīzes priekšā, un nedrīkst kavēties, tomēr nesteidzina valdības veidošanas sarunas. Tātad mērķis nav izdarīt ātri.
  2. Kariņš sākumā piedāvā veidot lielu koalīciju ar 4 partijām, kas nevienam no politiskajiem partneriem nav izdevīgi, arī pašai Jaunai Vienotībai, jo tas ir pretrunā ar mērķi nokļūt pie varas (startējot vēlēšanās tādu mērķi partijas uzstāda), bet iegūstot varu vēlas to atdot. Tātad mērķis ir apzināti sēt nepatiku pārējos sarunu partneros. Jau sākotnēji skaidri redzams, ka izsauc uguni uz sevi un veiksmīgu sarunu veikšanas procesu. 
  3. Kariņa piedāvātais Memorands ir ar nesaprotamu jēgu veidots dokuments, jeb process, jo tādam dokumentam nav jēga. Juridiski Saeima balso par Valdības deklarāciju, kuru pildīs ministru kabinets, nosakot tā satāvu (un tad seko Ministru kabineta sastāvs ar uzvārdiem. Jāņem vērā, ka ministri var arī vienas valdības laikā mainīties, tādēļ deklarācija ir pamats valdībai. Bez valdības deklarācijas vēl ir savstarpēji jāparaksta koalīcijas līgums, kas ir dokuments, kurā ir aprakstīts kā notiks praktiskais ikdienas darbs valdības sastāvā.). Respektīvi, tādam memorandam nav nekāda valstiska nozīme, jo pamata dokuments par ko balso Saeima dodot uzticību valdībai ir Valdības deklarācija. Pēc valdības deklarācijas apstiprināšanas 3 mēnešu laikā jātop valdības Rīcības plānam ar konkrētiem darbiem, kurus arī apstiprina Saeima. Valdības vadītājam reizi gadā jāziņo Saeimā par Valdības deklarācijas un Rīcības plāna izpildi. Nevis par memoranda izpildi. Un, pie kam, Memorandā ir ielikti Jaunās Vienotības partijas programmas punkti. Taču Jaunā Vienotība nav piekritusi, ka šajā memorandā citas partijas ieliktu arī savu programmu politiskos mērķus un uzstādījumus. Tātad memoranda mērķis visdrīzāk ir apzināta strupceļa gatavošana, zinot, ka pārējie partneri iebildīs, ka Memorandā nav citu partneru politiskās vēlmes.
  4. Kariņš mēneša garumā nepiekrita, ka sarunas notiek visiem potenciālajiem partneriem vienkopus, bet tikai atsevišķi ar katru. Tā var darīt pirmajā, otrajā tikšanās reizē, lai tiešāka, konkrētāka saruna ar katru partneri. Taču, ja valdību plāno veidot ar vairākiem partneriem, tad jābūt sarunām, kur tiekas visi partneri kopā un kopā izrunā kopīgi darāmās lietas. Pret to Kariņš visu laiku ir iebildis. Jo, ja būtu šādas sarunas, tad visdrīzāk līdz valdības veidošanai nonāktu ātrāk. Tātad tāds mērķis nav.
  5. Parasti cenšas valdības sastāvu noteikt vienlaicīgi ar Saeimas amatu sadalījumu. Respektīvi, “uzzīmē lielo bildi”, kura persona būs kurā amatā gan Saeimā, gan Valdībā. Un tas ir tādēļ, lai deputātiem būtu skaidrība – vai deputāts būs ministrs, tas nozīmē, ka tas nekandidē par kādas komisijas vadītāju, vai apzinās, ka tas nav kādā komisijā, jo būs attiecīgās nozares ministrs. Tādēļ attiecīgajā komisijā vai amatā stājas cits deputāts, kurš neplāno kandidēt par ministru. Vai arī cenšas skatīties, lai vienam politiskajam spēkam nav Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs, bet demokrātiski šos amatus sadala proporcionāli. Vai arī skatās, lai viena politiskā spēka rokās nav visa drošības nozares vadība. Kā piemērs, lai Nacionālajā drošības padomē ir pārstāvēti vairāki politiskie spēki, nevis no vienas un tās pašas partijas ir Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Aizsardzības ministrs un Ārlietu ministrs. Jo tas var kalpot par apdraudējumu, novedot pie valsts apvērsuma.  Respektīvi, redzot kopējo ainu, ir iespējams salikt loģiskāko un produktīvāko, zinošāko amatpersonu sastāvu gan Saeimā, gan Ministru kabinetā. Šoreiz tika darīts tā, ka tika vilkts laiks, lai apstiprinātu Saeimas amatus un no tā, kas atlicis veidos valdību. Neliekas, ka Jaunās Vienotības cilvekiem, kuriem ir daudzu gadu politiskā pieredze, šis būtu jaunums. Tātad apzināta rīcība.
  6. Katrā nākamajā sarunu tikšanās reizē Kariņš sācis ar pilnīgi citiem jautājumiem, pilnīgi noliedzot to, kas iepriekšējā reizē ir ticis runāts. Tātad visdrīzāk mērķis ir jaukt gaisu, lai nenonāktu līdz valdības izveidošanai.
  7. Kariņa uzstādījums ar konkrētu ministru amata sarakstu, pat iepriekš nekonsultējoties, nepajautājot redzējumu partneriem, ir skaidrs vēstījums, ka šādam priekšlikumam nebūs atbalsta un skaidri sagaidāms noraidījums no kāda sarunu partnera. Pie kam, ja vēlētāji vēlēšanās no Apvienotā saraksta nav ievēlējuši nevienu lauksaimnieku, nevienu veselības nozares pārstāvi, bet tajā pat laikā divus zinošus aizsardzības nozares speciālistus (Rajevu un Bergmani), bet Apvienotajam sarakstam tiek likts par pienākumu atbildēt par zemkopību un veselību, bet ne par aizsardzību. Pie kam, iepriekšējā (vēl spekā esošajā) Kariņa valdībā Veselība un Iekšlietas ir tās nozares, kuras šī valdība ir visavirāk atstājusi novārtā un nav bijusi vēlme atbalstīt (neskaitot ārkārtas līdzekļus, kas piešķirti COVID-19 apkarošanai un robežas žoga būvniecībai). Ja ir vēlme vadīt valdību, tad valdības vadītājam ir pašam jāuzņemas vadīt smagākās nozares un labot iepriekš nepadarīto pašam. Šāds piedāvājums jau ir sākotnēji skaidrs, ka ir vai nu apzināta vēlme cementēt nejēdzību, vai apzināts gājiens ar mērķi dzīt strupceļā valdības veidošanu.
  8. Kā dzirdēts no mediju cilvēkiem, tad vienā no beidzamajām sarunām Kariņš sadusmojies, rupji pateicis “Ejat dirst” – (šis ir citāts), apgāzis krēslu un izgājis laukā no sarunu telpas. Tad ieradies Edgars Rinkēvičs, kurš it kā nekas nebūtu bijis, sācis vadīt sarunas. Visdrīzāk šis ir bijis iepriekš iestudēts labā un sliktā policista taktikas teātris, kura mērķis ir parādīt, ka ar Apvienoto sarakstu nav iespējams runāt. Respektīvi, Kariņam ir jāatrod vainīgais, kas iebilst viņa apstiprināšanai premjera amatā. 
  9. Kariņš iebilst, ka sarunās piedalās Uldis Pīlēns. Ko tieši sliktu sarunās var nodarīt Pīlēns, kurš bija publiski nominēts kā vēlēšanu kampaņas līderis Apvienotajam sarakstam? Visdrīzāk tas ir mērķis apzināti saasināt situāciju, lai meklētu ieganstus kādēļ nevar izveidot valdību. Pie kam, laikā, kad Kariņš pirmo reizi kļuva par ministru prezidenta kandidātu pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām, viņš bija Eiropas parlamenta deputāts, vienlaicīgi Jaunās Vienotības premjera kandidāts un nekandidēja Saeimas vēlēšanās. Tieši tāpat kā šajās vēlēšanās nekandidēja Pīlēns.

KOPSAVILKUMS: Ir cilvēcīgi saprotams, ka Kariņš ir saguris. Un to cilvēkam nevar pārmest. Taču politiskā loģika ir cita – Jaunā Vienotība vēlēšanās solīja strādāt ar Kariņu priekšgalā. Un vēlētāji nesaprastu, ja cilvēks par kuru viņi ir balsojuši tā vienkārši pateiks, ka ir noguris un vairs nevēlas strādāt. Dienā pirms vēlēšanām vēl reklamēja, ka vēlas strādāt, bet dienu pēc vairs nē? Tādēļ jāatrod vainīgie, kas viņu noraida.  Tuvākajā laikā sagaidāma vainīgo meklēšana ar viskrāšņākajiem argumentiem, nevis valdības veidošana.

Ko vēlas Kariņš? Ņemot vērā, ka nākamajā gadā tuvojas valsts prezidenta vēlēšanas un aiznākamajā gadā Eiropas parlamenta vēlēšanas, tad pastāv liela varbūtība, ka Kariņš vēlas būt vai nu par valsts prezidentu, vai par Eiropas parlamenta deputātu, vai arī cer kļūt par nākamo Eiropas komisāru, jo Valda Dombrovska termiņš drīz beigsies. Un nekas no šī nav slikti, ja cilvēks to vēlas, taču nevar nokļūt šajos amatos pa tiešo no ministru prezidenta krēsla, jo tas automātiski nozīmē Jaunās Vienotības valdības krišanu. Un sabiedrība varētu apvainoties par šādu vilšanos, tādēļ nebalsot par Jauno Vienotību Eiropas parlamenta vēlēšanās.

Ja tuvākajā laikā Kariņam neizdodas izveidot valdību, tad visdrīzāk Prezidents nebūs gatavs nominēt Kariņu kā premjera kandidātu. Un tieši tas ir šajā situācijā izdevīgi Kariņam. Vainīgi pie Kariņa nevirzīšanas būs visi pārējie, ieskaitot prezidentu. Un Kariņš tiks pie vēlamā – nekļūt par premjeru un vienlaicīgi ne savas vainas dēļ, bet visu citu.

Kas varētu notikt tālāk? Visdrīzāk Jaunā Vienotība Kariņa izgāšanas (izgāšanās) gadījumā virzīs Edgaru Rinkēviču kā premjera kandidātu. Sarunas sāksies teju no sākuma, bet nākamajam premjera kandidātam būs vieglāk, jo jau ar iepriekš skaidru politiskā laukuma un vēlmju redzējumu. 

Rīcība krīzes situācijās, terorisma draudos un kara apstākļos

Publicēts: 17.03.22 | Sadaļa: blogs

Lejuplādējams PDF fails ar informāciju atrodas šajā saitē

Velosipēdu remonta stacija

Publicēts: 22.09.22 | Sadaļa: blogs

 
Šodien bija atklāšana vienam no maniem mazajiem projektiņiem skolēniem, rīdziniekiem, riteņbraucējiem – Velosipēdu remonta stacija Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā. Atklāšanā piedalījās Nīderlandes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse, Ceļu Satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Aivars Aksenoks un enerģiskā skolas direkotore Maija Kokare. Kā arī paši galvenie – vairāki simti skolēni. Klātesoši bija arī Rīgas domes apkaimju koordinācijas centra un jaunizveidotās Velo nodaļas pārstāvji.
 
Vēstniecība un CSDD bērniem bija sarūpējuši dāvaniņas – katram, kas brauc uz skolu ar velosipēdu, bija iespēja saņemt mirgojošās lampiņas. Taču Velo ruļļu sacensību labākajiem katrā klasē īpašas balvas.
 
Šī ir viena no mazajām iecerēm, ko esmu Bieriņu apkaimē radījis. Prātā vēl dažas, bet par tām pastāstīšu, kad būs redzams rezultāts.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas Angļu ģimnāzijā atklās būtisku infrastruktūras objektu

Publicēts: 7.09.22 | Sadaļa: blogs

 

Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā, kas visā Eiropā norit no 16. līdz 22. septembrim, Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā tiks atklāta publiska Velosipēdu remonta stacija, kurā skolas bērni un jebkurš rīdzinieks varēs paši labot savus velosipēdus, skrejriteņus, bērnu ratus, piepumpēt riepas velosipēdiem, riteņkrēsliem, bērnu ratiņiem un pat sporta nodarbību bumbas.

Velosipēdu remonta stacijas atklāšana Rīgas Angļu ģimnāzijas pagalmā notiks 22.09.2022 pulksten 9:30 Tajā piedalīsies Nīderlandes Karalistes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse (Claudia Pieterse), Ceļu Satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Aivars Aksenoks,  Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, skolotāji un skolēni. Velosipēdu remonta stacija izveidota pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīvas, sadarbojoties ar Rīgas domi, Rīgas Angļu ģimnāziju un Bieriņu apkaimes attīstības biedrību. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības veiktā pētījuma, Rīgas angļu ģimnāzija ir skola uz kuru visvairāk Rīgas bērnu brauc ar velosipēdiem, un pie skolas atrodas lielākā velosipēdu novietne Rīgā, kurā var novietot ap 274 velosipēdus. Ņemot vērā skolas aktivitātes riteņbraukšanas veicināšanā, apvienība lēma atbalstīt tos, kas sevi labi parādījuši, lai skolas pieredze kalpotu citām izglītības iestādēm par iedvesmas un pieredzes gūšanas avotu.

Skolas direktore Maija Kokare: Rīgas Angļu ģimnāzijas stratēģija vērsta uz Zaļās domāšanas veicināšanu, un Velodarbnīca – velosipēdu remonta stacija – ir viens no soļiem, kas skolēniem palīdzēs rūpēties par velosipēdu tehnisko kārtību un aktualizēs pārvietošanos fiziski aktīvā un veselīgā veidā, ikdienā izmantojot labā kārtībā uzturētus, drošus braucamrīkus. Tā dos iespēju veidot arī saikni starp mācībām un reālo dzīvi, jo tieši pašiem praktiski darbojoties, veidojas  dziļāka mācību satura izpratne un attīstās prasmes.

Nīderlandes vēstniece Latvijā Klaudija Pīterse: “Nīderlandes vēstniecība ar prieku sadarbojas šajā iniciatīvā. Nīderlandē ir vairāk nekā 20 miljoni velosipēdu uz 17 miljoniem iedzīvotāju. Gandrīz 75% Nīderlandes skolas vecuma bērnu uz skolu brauc ar velosipēdu, kur daudzi arī saņem praktiskās velosatiksmes nodarbības. Ikviens, gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, var gūt labumu no riteņbraukšanas – taču īpaši vērtīgi ir sākt no jaunības, lai tas kļūtu ne tikai par pārvietošanās līdzekli, bet par dzīvesveidu. Jaunā velosipēdu remonta stacija Rīgas Angļu ģimnāzija sniedz savu ieguldījumu, piedāvājot praktisku palīdzību jaunajiem riteņbraucējiem.”

“Piedaloties ceļu satiksmē, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi koncentrēties uz ceļu, analizēt situācijas, prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību un pieņemt lēmumus, rūpējoties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo drošību”, uzsver CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. “Ir vairākas būtiskas nianses, kas ir jāievēro, lai ar velosipēdu justos droši ceļu satiksmē – jārāda pagriezieni, nevis jāliek citiem minēt, kur plāno braukt; jābūt redzamam, lai citi redzētu Tevi un Tu redzētu ceļu; cik vien ir iespējams, jāizmanto pieejamās velojoslas; jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas neapdraud ne pašu, ne citus; vienmēr ir jālieto aizsargķivere, braucienu laikā, kā arī jāpārliecinās par velosipēda tehnisko stāvokli.”

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks: “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018/2019. mācību gadā” uzrāda, ka 22,8% no 7 gadīgo bērnu ir liekais svars un pat aptaukošanās. Rīgā pat 24,5% bērnu. 9 gadīgo liekais svars ir 26,7% Rīgas bērnu. 52, 9% bērnu 7 gadu vecumā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm tikai 1-3 stundas nedēļā. Šie dati rāda, ka aptuveni ceturtā daļa skolēnu ir problēmas ar veselīgu, fiziski aktīvu dzīvesveidu. Tādēļ jāveicina, lai skolēni pēc iespējas vairāk kustētos, atrastos svaigā gaisā un, ja skolēns nenodarbojas ar sportu, tad vismaz pārvietošanās uz skolu ar kājām, velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli vai skrituļslidām ir veids kā veicināt fiziskās aktivitātes. Velosipēdu remonta stacija ir veids kā nodrošināt apstākļus, lai ar kārtībā esošu velosipēdu varētu katru dienu pārvietoties uz skolu, no skolas uz mājām vai uz ārpus skolas nodarbībām. 

Atklāšanas dienā, visas dienas garumā velo mehāniķi skolēniem un interesentiem mācīs lietot velo remonta staciju. Vienlaicīgi notiks velo ruļļu divcīņa, kurā varēs noskaidrot ātrākos skolas riteņbraucējus dažādās vecuma grupās.

Ieceres autors: Viesturs Silenieks

Ziepniekkalna – Torņakalna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra top bīstama cilvēkiem

Publicēts: 3.06.22 | Sadaļa: blogs

Maģistrālais Gājēju un velosipēdu ceļš Vienības gatvē. Pātrūkst pirms iebrauktuves blakusteritorijā, kaut arī riteņbraucējiem un gājējiem pēc Ceļu satiksmes noteikumiem ir prioritāte.

Vairāk »

Visaptverošā valsts aizsardzība

Publicēts: 27.03.22 | Sadaļa: blogs

Uztaisīju savu redzējumu par to kādām ir jābūt sabiedrības iespējām izglītoties visa mūža garumā, lai būtu spējīgi ņemt dalību drošībā un valsts aizsardzībā, neatkarīgi no vecuma, profesiijas un katra spējām vai trūkumiem.

 

 

Pamata princips šajā prezentācijā ir cilvēka vecums un vajadzības tajā vecumā, kas salāgotas ar cilvēka spējām un ar iespējām pievienoties zināšanu un prasmju ieguvē. Vienīgā būtiskā lieta, kas Latvijā šobrīd trūkst, ir iespēja iesaistīties tiem, kas nav, nevar, nespēj, nedrīkst pievienoties kādai no šobrīd esošajām struktūrām. Tādēļ manā izpratnē ir nepieciešama jauna struktūra, organizācija, kuru patlaban esmu nosaucis par “Brīvprātīgie aizsargi”. Pilnīgi visi, kas ir garīgi veseli, ir spējīgi piedalīties visaptverošā aizsardzībā, taču cilvēki nezin kā. Tiem nav zināšanu. Taču nav arī tāda iespēja iegūt zināšanas un prasmes, ja neesi Jaunsardzē, Zemessardzē vai Profesionālajā dienestā. Tās ir zināšanas primāri par rīcību krīzes situācijās. Taču arī ārpus krīzēm ir vajadzīgi kiberdrošības speciālisti, analītiķi, informācijas apstrādātāji, šoferi, metinātāji, pavāri, aukles, suņu instruktori, brīvprātīgie palīgi, ķīmiķi, fiziķi, mehāniķi, dronu piloti, finansisti un pilnīgi visi citi. Valsts aizsardzība nav tikai karš ar ieročiem. Valsts darbības un pēctecības funkcijas ir jānodrošina kā miera laikā tā krīzēs. Taču šobrīd sabiedrībai pietrūkst zināšanas, lai darot ikdienas darbus, tos veiktu tā, lai valsts, pašvaldība, publiskā infrastruktūra, ekonomiskās attiecības un pat katra īpašums būtu savas un nacionālās drošības interesēs izmantojams. Ceļu būves principi, ēku būvniecība, energoapgāde, ūdensapgāde un viss pārējais tiktu ikdienā radīts ar izpratni, ka tas vienlaicīgi var noderēt krīzes situācijām, dažādu apdraudējumu gadījumā. Tas nozīmē, ka visa mūža garumā ir jābūt pieejamai iespējai mācīties, mācīties, apgūt, jautāt un saņemt atbildes. Un tāda iespēja šobrīd Latvijā nav. 

Viesturs Silenieks