Doma nekad nedrīkst pakļauties dogmai, partijai, aizrautībai, izdevīgumam, aizspriedumiem un nekam citam, bet tikai faktiem. Domai pakļaušanās nozīmē pārstāšanu eksistēt.

Rīcība krīzes situācijās, terorisma draudos un kara apstākļos

Publicēts: 17.03.22 | Sadaļa: blogs

Lejuplādējams PDF fails ar informāciju atrodas šajā saitē

Ziepniekkalna – Torņakalna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra top bīstama cilvēkiem

Publicēts: 3.06.22 | Sadaļa: blogs

Maģistrālais Gājēju un velosipēdu ceļš Vienības gatvē. Pātrūkst pirms iebrauktuves blakusteritorijā, kaut arī riteņbraucējiem un gājējiem pēc Ceļu satiksmes noteikumiem ir prioritāte.

Vairāk »

Visaptverošā valsts aizsardzība

Publicēts: 27.03.22 | Sadaļa: blogs

Uztaisīju savu redzējumu par to kādām ir jābūt sabiedrības iespējām izglītoties visa mūža garumā, lai būtu spējīgi ņemt dalību drošībā un valsts aizsardzībā, neatkarīgi no vecuma, profesiijas un katra spējām vai trūkumiem.

 

 

Pamata princips šajā prezentācijā ir cilvēka vecums un vajadzības tajā vecumā, kas salāgotas ar cilvēka spējām un ar iespējām pievienoties zināšanu un prasmju ieguvē. Vienīgā būtiskā lieta, kas Latvijā šobrīd trūkst, ir iespēja iesaistīties tiem, kas nav, nevar, nespēj, nedrīkst pievienoties kādai no šobrīd esošajām struktūrām. Tādēļ manā izpratnē ir nepieciešama jauna struktūra, organizācija, kuru patlaban esmu nosaucis par “Brīvprātīgie aizsargi”. Pilnīgi visi, kas ir garīgi veseli, ir spējīgi piedalīties visaptverošā aizsardzībā, taču cilvēki nezin kā. Tiem nav zināšanu. Taču nav arī tāda iespēja iegūt zināšanas un prasmes, ja neesi Jaunsardzē, Zemessardzē vai Profesionālajā dienestā. Tās ir zināšanas primāri par rīcību krīzes situācijās. Taču arī ārpus krīzēm ir vajadzīgi kiberdrošības speciālisti, analītiķi, informācijas apstrādātāji, šoferi, metinātāji, pavāri, aukles, suņu instruktori, brīvprātīgie palīgi, ķīmiķi, fiziķi, mehāniķi, dronu piloti, finansisti un pilnīgi visi citi. Valsts aizsardzība nav tikai karš ar ieročiem. Valsts darbības un pēctecības funkcijas ir jānodrošina kā miera laikā tā krīzēs. Taču šobrīd sabiedrībai pietrūkst zināšanas, lai darot ikdienas darbus, tos veiktu tā, lai valsts, pašvaldība, publiskā infrastruktūra, ekonomiskās attiecības un pat katra īpašums būtu savas un nacionālās drošības interesēs izmantojams. Ceļu būves principi, ēku būvniecība, energoapgāde, ūdensapgāde un viss pārējais tiktu ikdienā radīts ar izpratni, ka tas vienlaicīgi var noderēt krīzes situācijām, dažādu apdraudējumu gadījumā. Tas nozīmē, ka visa mūža garumā ir jābūt pieejamai iespējai mācīties, mācīties, apgūt, jautāt un saņemt atbildes. Un tāda iespēja šobrīd Latvijā nav. 

Kas notiks ar Krieviju

Publicēts: 24.03.22 | Sadaļa: blogs

Dažas manas pārdomas un prognozes pie kā varētu novest Krievijas invāzija Ukrainā

Ukraina karā uzvarēs.

Financial Times: Karš Ukrainā 24.03.3022

Dēļ pārlieku centralizētas komandvadības, neuzticēšanās karavīriem un personālam, dēļ karavīru zemās motivācijas un attieksmes, dēļ zemās profesionālās sagatavotības, dēļ nolaistas un apzagtas militārās tehnikas notiek lēna, nepietiekama pārapgāde kā rezultātā Krievijas armija dzīvo gan fiziskā, gan garīgā, gan materiālā badā. Tas veicinās vēl lielāku spēju trūkumu un palēninās uzbrukuma ātrumu.

Vairāk »

Skaidrojoši par velo infrastruktūru, velo būvēm, veloceļiem, veloceliņiem u.c. Kā katru sauc un ar ko tie atšķiras

Publicēts: 28.10.21 | Sadaļa: blogs

Ļoti bieži cilvēki savās sarunās, rakstos, komentāros neatšķir dažādo terminoloģiju par to, kas ir kur infrastruktūra un kā to pareizi sauc. Sevišķi traki, ja šādas nesaprašana ir projektētāju, arhitektu, ceļu nozarē strādājošo un žurnālistu vidē. No vienas puses, kāda atšķirība. Taču, ja, piemēram, cilvēks ietvi sauc par brauktuvi, un runā ka pa to nedrīkst braukt ar autotransportu, tad neskaidrību, kas ar to domāts ir pārlieku daudz. 

Centīšos vienkāršā valodā, ar attēliem un skaidrojumiem no Ceļu Satiksmes noteikumiem, projektēšanas standartiem u.c. parādīt būtiskākās atšķirības. 

Vairāk »

Viesturs Silenieks