Dažreiz ir vērts uzlabot klusumu

Vai Latvijā kādreiz izdosies izkļūt no ceļu bedres?

Publicēts: 6.12.14 | Sadaļa: blogs

Noteikti visi, kas bijuši citās Eiropas valstīs vai kaimiņos Baltkrievijā ir uzdevuši sev jautājumu kādēļ viņi var, bet mēs nespējam vai nemākam būvēt, remontēt ceļus? Kādēļ mums ir bedraini un sabrukuši.

Vienības laukums Tooms Kokins foto

Cēsis, Vienības laukums. Asfaltētā teritorija un cik faktiski to izmanto automašīnas. Toma Kokina Foto. 

Es pavērtēju dažādus apstākļus, statistikas datus un intereses pēc izvēlējos kādu nelielu Eiropas valsti ar ko varētu salīdzināt – Nīderlande. Ceļu tīkla kopgarums Latvijā uz 1 iedzīvotāju(1990300, 2014.gadā) ir 4,44 reizes lielāks nekā Nīderlandē(16856620,2014.gadā), kaut gan Nīderlande(41543 m2) ir mazāka teritorijas ziņā nekā Latvija(64,589 m2). Šie skaitļi jau uzreiz liecina par to, ka mums, ja kaut ņemtu līdzvērtīgu investīciju uz cilvēku, ceļiem jābūt 4,4 reizes sliktākiem. Vai arī lielai daļai nemaz neremontētiem, vāji remontētiem. Vēl ir jāņem vērā klimatiskie apstākļi, kas nosaka izdevumus ceļu uzturēšanā. Ziemas apstākļos Latvijā ceļus uzturēt ir dārgāk. Taču vērtējot dažādu valstu Velo standartus uzdūros uz to, ka sabiedriskā transpotra josla lielā daļā Eiropas valstu pēc standarta ir 3m plata. Latvijā tā ir 3,5m. Tas liek aizdomāties arī par pārējo satiksmes infrastruktūrai domāto joslu un infrastruktūras objektu platību. Savādi, ka visa statistika, kas ir dažādos Latvijas un Eiropas pētījumos ir salīdzināta tikai un vienīgi ceļu kilometrāžā. Kilometri pret valsts teritoriju, kilometri pret iedzīvotāju skaitu, kilometri ar dažādu segumu utml., bet nekur neparādās kvadratūra. Tātad šādi rēķinot Latvijas un Nīderlandes ceļu apjoma attiecības būtu vēl graujošākas. Taču tā viss nav, ka kvadratūra netiek ņemta vērā – to ņem vērā būvnieki un ceļu uzturētāji. Katrs sētnieks pat to rēķina tīrot sniegu vai smiltis.  Tātad izmaksas viena kilometra tīrīšanai, kaisīšanai arī ir atšķirīgas Latvijā. Iedomājaties Pleskavas šoseju Rīga – Sēnīte. 3 joslu ceļš no kurām tikai divas ir braukšanai. Bet tās vienas nebraucamās izbūve maksā, remonts maksā, tīrīšana maksā. Tas pats attiecas uz ielām pilsētās.

Ja no katra ceļa vai ielas platuma ietaupītu 0,30 cm, tad Latvijā par šo iegūto apjomu varētu uzbūvēt 2442 km garu un 9m platu ceļu kāds ir VIA Baltica. Varbūt ir vērts paskaitīt centimetrus?

Tas, manuprāt, ir viens no iemesliem Latvijas nespējai uzturēt ceļus kārtībā. Ko darīt? Lai matemātiski izlīdzinātu rādītājus ar Nīderlandi ir vai nu jāieved cilvēki, vai jāsamazina ceļu garums. Taču skaidrs, ka abi šie piedāvājumi ir nereāli. Bet varbūt kritiski jāpieiet ceļu platumiem? Daudzviet ir redzami plati lauku ceļi, kuri gadu desmitiem šķūrēti arvien uz malu, uz malu un tādejādi kļuvuši daudz platāki nekā sākotnēji. Var novērot, ka Jaunzēlandē tilti pārsvarā tiek būvēti ļoti šauri, lai uz divvirziena ceļa var izbraukt tikai viena mašīna vienlaicīgi. Tilts kalpo gan kā ātrumu ierobežojošs elements, gan milzīgs finansu ietaupījums, jo uz kilometru skaita tilta izbūvei ir daudz lielākas izmaksas nekā ceļam. Latvijā joslu platums ceļam ir tāds, ka braucot ar mašīnu daudzi raksta īsziņas. Eiropā reti, kur tas iespējams – jo šaurāka josla, jo uzmanigāki vadītāji, lēnāk brauc, mazāk negadījumu.

Bet pats galvenais ir tas, ka mēs maksājam to, ko nespējam pilnvērtīgi izmantot. Pārmaksājam!!! Jāsāk beidzot kritiski pieiet telpas lietderīgai izmantošanai. Gan uz lielceļiem, gan apdzīvotās vietās. Un neglābs ne Autoceļu fonds, ne akcīzes paaugstināšana, ne simtiem miljoni klāt katru gadu. Jo tad, ja ceļi būs labi, tad vairs nebūs, kas pa tiem brauc, jo visām citām nozarēm nepieciešamā nauda būs iztērēta ceļu uzturēšanā.

Wikipedia:
Latvijā 2014. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 275,0 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,134 km uz 1 km². 
 
Es nepretendēju uz absolūto patiesību savos aprēķinos, jo ir gan zemes ceļi, gan šosejas, dažādi segumi un izbūves tehnoloģijas un cenas. Taču vēlos ieskicēt virzienu.

Kāds ir transporta radītais piesārņojums un ko no tā secināt

Publicēts: 4.12.14 | Sadaļa: blogs

Beidzamā laikā arvien aktuālāka kļūst tēma par gaisa piesārņojumu Rīgas centrā. Ir skaidrs tas, ka, ja gaisa piesārņojums netiks mazināts, tad būs jāmaksā soda nauda. Pie kam, soda nauda būs jāmaksā aptuveni 500’000 EUR un pēc tam par katru dienu, kad ir piesārņojums, līdz brīdim, kad tas tiks novērsts. Rīgas centrā nenoliedzami vainīgais gaisa piesārņojumā ir transports un to apliecina divu monitoringa staciju – Brīvības un Valdemāra ielā rādījumi. Tādēļ ir vairākas iespējas – slēgt ielas, mazināt kaut kādā veidā piesārņojuma cēloņu ietekmi, piemēram laist tikai mašīnas ar mazu piesārņojumu, slēgt vienu joslu mašīnām, laist tikai sabiedrisko transportu, laist sabiedrisko un vieglo pa vienu joslu un vēl papildus veidot joslas velosipēdistiem, apzaļumot ēkas ar vīteņiem, stādīt krūmus un kokus, laistīt un skalot visu piesārņojumu kanalizācijā – jūrā. Vai jebkāda cita veida darbības, kas samazina piesārņojumu un novērš tā izplatību.

Nereti ir dzirdēts sakām, ka velosipēds ir pilnīgi videi nekaitīgs transporta līdzeklis. Var dzirdēt arī daudzus sakām, ka dēļ velo joslām sastrēgumi ir lielāki un tādēļ gaisa piesārņojums ir daudz lielāks. Palūdzu zinātniekam Jānim Kleperim apkopot vienā tabulā no kā rodas gaisa piesārņojums un kāda ir tā ietekme.

Piesārņojuma veids

Braucošs auto*

Sastrēgumā

stāvošs auto#

Braucošs

velosipēds

 Riepu diluma putekļi (PM10)  0.008 g/km    
 Ceļa seguma diluma putekļi  0.08 g/km    
 Atkritumi uz ceļa – smiltis, sāls u.c. putekļi  0.9 g/kg    0.009g/km
 Bremžu uzliku un disku dilšanas putekļi  0.012 g/km          -
 Motora izgarojumi GOS (CxHy savienojumi)  0.05 g/km  0.05 g/km        -
 Izplūdes gāzes:       
Kvēpi PM10   0.019 g/km  0.063 g/kg        -
CO   0.282 g/km  1.13 g/km        -
NO  0.307 g/km  0.63 g/km        -
GOS (CxHy  0.04 g/km  0.11 g/km        -
SO  0.19 g/km  0.32 g/km        -

CO

 132 g/km  231 g/km  16 g/km
Degvielas patēriņš  47.5 g/km  78.9 g/km  4 kkalorijas

No šīs informācijas izriet, ka piesārņojums no mašīnām ir ne tikai izplūdes gāzes, bet dažāda veida putekļi un izgarojumi, un tie pārsvarā rodas tikai braucošām mašīnām. Vēl sliktāk ir tas, ja ir nevienmērīga satiksme, tādēļ mašīnas bremzē, strauji gāzē uzsākot braukt un ar braucošas mašīnas radīto piesārņojumu ar vēju paceļ gaisā. Ielas var laistīt, taču tas nenovērš piesārņojuma avotu, bet gan to visu noskalo kanalizācijā. Atkarībā no ielas plautma risinājumi var būt dažādi.

*Par pamatu ir ņemts vieglais auto ar dīzeļdzinēju <2.0 litri, atbilst EUROIV klasei (izgatavots pēc 2005. g.); ātrums 50 km/h;

#Sastrēgumā stāvošs auto – šoferis ik pa mirklim uzgāzē, lai dažus metrus pabrauktu, vidējais ātrums 5 km/h;

Kvēpi (PM10, PM2.5, PM1.0), CO, NO2 – kaitīgi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, veicina globālo sasilšanu;

CO2 – cilvēku veselībai un videi nekaitīgs, veicina globālo sasilšanu

Izmantotā literatūra:

1. Uzvirpuļojumi (re-suspensija) no transporta: http://www.lvaf.gov.lv/faili/petijumi/3_transport_lasit_talak.pdf

2. Emisijas no transporta: http://www.fi.lt/afch/roademiscalc.php?lang=en

3. CO2 emisijas rēķina no sadedzinātās degvielas: http://www.ecoscore.be/en/how-calculate-co2-emission-level-fuel-consumption

Diesel:

1 liter of diesel weighs 835 grammes. Diesel consist for 86,2% of carbon, or 720 grammes of carbon per liter diesel. In order to combust this carbon to CO2, 1920 grammes of oxygen is needed. The sum is then 720 + 1920 = 2640 grammes of CO2/liter diesel. An average consumption of 5 liters/100 km then corresponds to 5 l x 2640 g/l / 100 (per km) = 132 g CO2/km.

4. Velobraucēja emisijas:

http://www.ecf.com/wp-content/uploads/ECF_BROCHURE_EN_planche.pdf

Pārgājiens gar Rauņa krastiem

Publicēts: 19.10.14 | Sadaļa: blogs

Klintis Rauņa krastā

Upe “Raunis”
Pārgājiena attālums ap 10 km. 
Ēdamais un dzeramais katram pašam līdzi.
Iešana pa brikšņiem, upes gultni, krastiem.
Pulcēšanās 26.oktobrī, Bērzkrogā, Statoil.
10:00 Izbraukšana no Bērzkroga līdz pārgājiena sākuma vietai.
10:10 Auto atstāšana. 57.2910830 25.4352800 Netālu no viensētas “Rāceņi”. (Bērzkraogs – Priekuļi ceļš, vietā, kur šķērso Rauni).
Finišs pie Vaives dzirnavām.

Pārgājiena foto galerija apskatāma Facebook lapā

 

 

Pārdomas par Vienotības likteni

Publicēts: 13.10.14 | Sadaļa: blogs

Vienotiba logo

Vērojot beidzamo laiku partijas “Vienotība” procesus sagribējās paanalizēt un censties noprognozēt, kas varētu notikt tālāk.

Pirmkārt, ja atskatās nesenākā pagātnē, kad “Vienotība” tika dibināta 2011.gadā, tad pamatā tā bija no “Jaunā laika” darbības neapmierināto biedru kopa sadarbībā ar TB/LNNK aizgājušo biedru formējumu, kas 2008.gadā tika formējusies partijā “Pilsoniskā savienība” un no ar Tautas partiju neapmierināto biedru ar 2008.gadā veidoto partejisko nosaukumu “Sabiedrība citai politikai” kopā sanākšana ar to pašu “Jauno laiku”. Tas pats par sevi liecina, ka problēma netika izbeigta, bet iekapsulēta neapmierinātība vienotā politiskajā spēkā ar nosaukumu “Vienotība”. Vienotības vadība tika pamatā veidota no Jaunā laika cilvēkiem, atskaitot Jaunā laika dibinātāju Einaru Repši. Tādejādi partijas ideoloģija un vadmotīvs pats Repše aizgāja no paša radītās partijas.

Repšes līdzgaitniekam un kolēģim Latvijas Bankā Valdim Dombrovskim kļūstot par ministru prezidentu, Vienotība atkal uzplauka, ieņemot valstī gan otrās, gan trešās augstākās amatpersonas amatus, tika nodemonstrēta varas vertikāle. Tika iegūta vara ministrijās, valsts pārvaldes strukturās un uzņēmumu valdēs. Taču laikam ejot, pašas Vienotības sludinātie politiskie lozungi, par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, par korupcijas izskaušanu, par iepirkumu tīrību, par savējo nelikšanu amatos, par tiesiskumu sāka nonākt otrā plāna, jo paši savus uzsādījumus parkāpa. Arvien lielāka drošības struktūru un kontrolējošo iestāžu pakļautība kļuva par pārlieku interesantu instrumentu, kuru sāka izmantot pret pašiem partijas biedriem un partijas vadošo cilvēku interešu pretiniekiem. Tādejādi paši sāka apkaut savējos. Gan stāsts par Edgaru Jaunupu un VID, gan Zaķi un VID u.c. Mazāk publiski notikumi. Tas arī mudināja vairākus biedrus un to sagādātus atbalstītājus novērsties no Vienotības.

Par laimi Vienotības politikai, bet par nelami Latvijai uznaca krīze un kā politisks uzstādījums kļuva krīzes pārvarēšana, kas kļuva par pamatu partijas politikai, uzstādījumiem un mērķim. Lēnām sasniedzot un pārkāpjot pāri šim mērķim(krīzes publiskajai pārvarēšanai, kaut pēc valsts budžeta izpildes raugoties tā vēl turpinās) bija jāuzstāda jauns mērķis- Eiro ieviešana. Nenoliedzami, tas deva papildus iespēju mobilizēties arī partijas biedriem. 2014. gadam iestajoties mērķis tika sasniegts, bet ko tālāk?
Tajā pat laikā, sāka norietēt Reformu partija un daļa tās cilvēku, kam ir savs un vairākos jautājumos atšķirīgs viedoklis, mājas atrada Vienotībā, tādejādi kļūstot par kārtējo interesentu pulciņu zem vienotā lietussarga. Tie bija(ir) cilvēki, kuri pie varas nāca ar ļaunumu sirdī – reformēt, likvidēt, iznīcināt oligarhus, bet bez redzējuma par to ko formēt un radīt. Tādēļ arī ar ļaunu nākušiem reitingi strauji kritās un nācās pašiem sevi izformēt, atstājot juridiski tukšu partiju tikai ar vienu pašu partijas vadītāju, kas nepieciešams, lai formāli saņemtu valsts finansējumu, tādejādi parādot “godīgu attieksmi pret valsts līdzekļu taupīšanu”. Kas ar ļaunu nāk, tas nevar ilgi pastāvēt un to ar ļaunu arī izvada.

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām bija novērojams, ka aizejot Dombrovskim uz Eiropu, partijas politiku vairs nebija uz kā balstīt. Pašu rindas bija tā izkautas, ka premjeru nācās meklēt ārpusē. Katrs Vienotības ministrs, kas pārstāvēja gan Vienotību, cits jau likvidēšanai nolemto Reformu partiju Vienotības sastāvā stradāja nevis, lai realizētu partijas programmu, mērķus un uzstādījumus, bet vienkārši pēc inerces un savas izjūtas pildīja amata uzlikto pienākumu. Un tas arī saprotami, jo pat partijas mājas lapā līdz šim brīdim nav atrodama partijas programma(partijai, kuras pārstāvji ir ievēlēti Eiropas Parlamentā, ir komisārs, arī ir parlamenta priekšsēdētājs un valdības vadītājs). Var jau teikt, ka programmu tāpat neviens nelasa, bet ne jau stāsts programmā kā tādā, bet drīzāk partijas programmas veidošanas procesā – tas ir brīdis, kad nāk kopā partijas biedri un diskutē, strīdās, pārliecina un pārliecinās par kopīgiem mērķiem. Ja partijai nav nekā kopīga, kas cilvēkus spēj vienot, tad tas ir kopā ejamais ceļš, jeb programma. Ja tādas nav, tad šos cilvēkus nekas nevieno kā tikai partijas nosaukums un vēlme noturēties amatā arī pēc kārtējām vēlēšanām.
Ja katram sev japajautā – lūdzu paskaidro, par ko iestājas Vienotība? Es domāju, ka grūti atbildēt, jo visus agrāk skaļi deklarētos saukļus par atklātību ir aizēnojuši kaut nesenaie stāsti par Lato Lapsas avīzes slepšanu, notikumi, jeb izrēķināšanās ar Vienotībai nepaklausīgo KNAB priekšnieku, balsu pirkšanas skandāls u.c., kas nonāk pilnīgā pretrunā ar galvenajiem Vienotības lozungiem.

Paši partijas biedri nosodīja partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, izstrīpojot sarakstā, liekot tai saprats, ka ir nevēlama, ka iepriekš vērā neņemtie partijas biedri var noteikt kā būs turpmāk.

Uzreiz pēc vēlēšanām partijai neformāli tika mainīta vadība- sarunas veda ne vairs Āboltiņa, kuru bija iemesls sākt nerespektēt un ne vairs Dzintars Zaķis, ne Straujuma, ne Dombrovskis, bet gan Kārlis Šadurskis un Ilze Vinķele no Pilsoniskās savienības spārna. Tas skaidri parādīja, ka bijušā Jaunā laika klans Vienotībā ir zaudējis ietekmi un tā pargājusi pie Pilsoniskās savienības biedriem, kuri bija tie, kas ziņoja par partijas biedra Zaķa iespējamo balsu pirkšanu. Bet kļūst neskaidrs vai Jaunā Laika vecbiedri ar to samierināsies vai centīsies atgūt varu? Neskatoties uz to, kurš centīsies noturēties pie varas būs karš. Pilnīgi neapskaužamā situācijā tagad ir Dzintars, jo, ja viņu atzīs par vainīgu, tad draud cietums, bet, ja neatzīs par vainīgu, tad sāksies sarunas, ka tā kā Drošības policija ir pakļauta Iekšlietu ministram, kas, savukārt, ir Vienotības biedrs, tad tauta teiks, ka skaidrs, kādēļ neatzina par vainīgu – savējie slēpj. Otrs variants ir pavisam draudošs, jo Zaķi vairs nevarēs “atmazgāt” tāpat kā Drošības policiju, Iekšlietu ministru un Vienotību kopumā. No Vienotības “tīrības”, tiesiskuma, lēmumu pieņemšanas caurspīdīguma un demokrātiskas valsts tēla, vēlētāju ticības atgūšanas viedokļa ir svarīgāk “ziedot” zaķi. Neapskaužama situācija- tiesiskā un godīgā ceļā uzvarēs viens cilvēks vai valsts tēls un partija.

Un tad rodas jautājums – kas šos cilvēkus, kas pulcējas partijā ar nosaukumu Vienotība vieno?
Harizmātisks vai ietekmīgs partijas līderis kāds sakotnēji bija Repše, vēlāk valdonīgā Āboltiņa vai tautas mīlēts un biedru komandēts premjers Dombrovskis? Vai šos cilvēkus vieno kādi īstermiņa mērķi kā krīzes pārvarēšana vai Eiro ieviešana, kas formāli jau izdarīts. Bet varbūt kopīgi ilgtermiņa mērķi, jeb ideāli – tiesiskums, cīņa pret korupciju, kurus paši ir pieradījuši ar pretējo rīcību.
Tā vien izskatās, ka vieno tikai un vienīgi inerce. Bet cik ilgi tā būs? Līdz kongresam? Līdz prezidentūras beigām? Līdz pašvaldību vēlēšanām? Bet vai izvilks līdz nākamās Saeimas vēlešanām?
Bet skumt nevajag, jo, ja misija ir izpildīta, tad jāpriecājas, ka mērķi sasniegti. Ja mērķi nav sasniegti, tad žēl cilvēkus, kas tērēja laiku un ir vīlušies. Bet jāsaprot, ka ar varu un naudu ilgi kopā nenoturēs. Cilvēkiem, kas iet politikā vismaz sākotnēji ir ideāli un tie ir lielāki ideālisti par tiem, kas netic labākai nākotnei nemaz.

Car free day Riga

Publicēts: 29.09.14 | Sadaļa: blogs, video

A CAR FREE DAY. Latvia from VFS FILMS on Vimeo.

Arhīvs: 12345...102030...Pēdējā »
Viesturs Silenieks