Publicēts: 7.01.17 | Sadaļa: blogs
Valsts mediji – šobrīd Latvijas valsts ir vienīgā struktūra valstī, kurai nav sava medija. Latvijas valstij, tās pārvaldei nav spēja stāties pretī ārvalstu propagandai vai veicināt nācijas saliedēšanu, stāstot par valsts attīstības mērķiem, prioritātēm, vajadzībām, skaidrojot, paskaidrojot katra rīcības soļa nepieciešamību apgādājot sabiedrību ar pārbaudītu, izanalizētu informāciju. Valsts medijam jādarbojas kā sabiedrisko attiecību uzņēmumam valsts interesēs, profesionāli izveidojot valsts mediju stratēģiju un plānu, kas ir balstoties uz valsts pārvaldes sniegtajiem attīstības, rīcības plāniem, dokumentiem un lēmumiem. Valsts medijam ir jābūt uzraudzības padomei, kurā ir prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Satversmes aizsardzības biroja, Ārlietu, Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kā arī profesionāļi mediju pārvaldības un sabiedrisko attiecību jomā, kuriem visiem ir amatpersonas statuss.
Šī brīža situācija ir tāda, ka par valsts budžeta naudu tiek uzturēti mediji, kuru darbībai nav nekāda atbildība un sasaiste ar valsts kursu, attīstības mērķiem un vajadzībām. Šobrīd par valsts naudu uzturēti mediji nostāda sabiedrību pret valsts pārvaldi, nevis skaidro sabiedrībai nozaru mērķus vislabākajā, visefektīvākajā veidā. Nav neviena cita struktūra valstī( valsts uzņēmums, privāts uzņēmums, reliģiska kopiena, biedrība vai pat privātpersona) par kuras maksāto naudu sabiedriskajām attiecībām, sabiedrisko attiecību speciālisti publiski apgānītu pašu pasūtītāju.
Ja saskaita visu valsts pārvaldes struktūrvienību ikgadējos budžetus, kuri tiek tērēti, lai atkautos no valsts apmaksātiem medijiem, tad tie ir desmitiem miljoni. Ja šos līdzekļus pārdalītu par labu Valsts medijam, tad valsts medijam būtu modernākā tehnika, modernākās studijas un to aprīkojums, un lielākas algas. Tas būtu medijs, kas spētu veidot un izplatīt saturu arī ārpus valsts robežām, tādejādi spētu labāk radīt Latvijas valsts tēlu un piesaistīt gan investīcijas, gan ietekmēt ārpolitiku.
Šī medija pamatā jābūt portālam Latvija.lv, jo šai jābūt galvenajai interneta vietnei, kur ir ne tikai interneta pakalpojumi(kā tas ir šobrīd), bet tā ir vietne, kurā ir viss, kas notiek Latvijā. Tā ir lielākā nacionālā ziņu lenta, no kuras var ikviens cits medijs(valsts vai privātais, sabiedriskais) vai privātpersona smelties objektīvu, nesagrozītu, neinterpretētu un valsts attīstības interesēs esošu informāciju. Visi pārējie valsts mediji var iegūt no šīs ziņu lentas nepieciešamo informāciju un to izmantot raidījumu, sižetu veidošanā. Portālā Latvija.lv ir jāintegrē lsm.lv. Neviena no Latvijā esošajām ziņu lentām nepieder Latvijias valsts piederīgajiem un to saturu nekādā veidā nenosaka valsts intereses. Jebkurš no šiem ārvalstu medijiem var tikt pārdots arī Latvijai nelojāliem spēkiem. Taču visi mediji izmanto šīs ziņu lentas kā infromācijas avotus. Valsts medijā nav reklāmas, jo reklāmas devējs var ietekmēt saturu(ar pašu reklāmu vai tās finansējumu). Valsts medijā viens no nosacījumiem ir publicēt pie katras ziņas(portālā latvija.lv) informācijas avotu sarakstu un „jēlo materiālu”, jeb pilno ierakstu, pilno, nesagrozīto informāciju. Tas ir veids kā NEPL vai ikviens interesents var pārliecināties par pasniegtās informācijas nesagrozītumu. Tas ir veids kā izvērtēt valsts pārvaldes un mediju darbinieku profesionalitāti. Pie valsts medijiem būtu uzskatāmi arī pašvaldību mediji.
Privātie mediji. Šī ir vismazāk regulējamā mediju grupa, jo privātajam medijam no valsts puses ir jānodrošina preses brīvība, bet, kura nepārsniedz nacionālās drošības intereses. Šīs reformas rezultātā privātajiem medijiem par labu nāk privātā sektora reklāmas naudas, kuras ir noņemtas valsts medijiem. Kā arī privātie medijiem ir radīta profesionāla, uzticama valsts ziņu lenta par kuras patiesumu nav jāuztraucas un ir pieejama daudz plašāka, netendencioza informācija. Jo stiprāks nacionālais medijs, jo stiprāka mediju vide kopumā. Privātajiem medijiem ir tiesības un pat pienākumi būt kritiskiem, izmeklējošiem.
Sabiedriskie mediji. Tie ir mediji, kas pieder dažādām biedrībām. Kā piemērs – katoļu baznīcas biedrībai piederoša radio stacija „Marija”. Tas var būt jebkādas sabiedriska rakstura biedrības, kluba vai sabiedriskas iniciatīvas medijs – biedrības avīze, interneta televīzija, radio vai jebkāds cits informatīvs un regulārs vēstījums, kura juridiskā persona ir biedrība.
P.S.
Es apzinos, ka daudziem “žurnālistiem” šis ļoti nepatiks un atsauksies uz preses brīvību, taču gribu paust skaidrību, ka privātie un sabiedriskie mediji nekādīgi netiek ietekmēti un tie drīkst paust, ko vien vēlas un strādāt īpašnieka, reklāmistu vai citu pasūtītāju interesēs, vai patiešām būt neatkarīgi. Taču jāsaprot, ka šobrīd ar Latvijas valsti visi izrīkojas kā vien tīk un Latviju neviens, neviens neaizstāv.
