Kad cilvēks ir priecīgs, tas klausās mūziku, kad skumjas māc, tad klausās vārdus

Ar kājām pa Latgali

Publicēts: 10.07.16 | Sadaļa: blogs

2016.gada jūlijā man ienāca prātā doma atvaļinājumu pavadīt nevis kā ierasts kalnos vai kaut kur citviet ārzemēs, bet apskatīt Latviju. Nebiju gājis pa Latviju pārgājienā ar kājām nedēļas garumā vairāk kā 15 gadus. Vienas, divu dienu pārgājieni notiek daudz un regulāri, bet tā, ka nedēļu no vietas, bija sen jau gribējies. Tā mēs trijatā – Raivis, Gustavs un es devāmies ceļā. Uzstādījums bija – braukt tikai ar sabiedrisko transportu, stopiem vai iet kājām. Nekāds pavadošais transports. Un ceļā bija tikai divi pieturas punkti – Stiglava, kur manam vecvectēvam bija dzimtā zeme, Silenieku(Silinieku) pilskalna apskate un aiziet līdz Raivja vecāsmātes dzimtajām mājām, kas ir netālu no Porečje ciemata.

Devāmies ceļā no Rīgas ar vilcienu līdz Rēzeknei un tālāk ar autobusu līdz Kārsavai. Kārsavā arī viss sākās. Ceļojuma maršrutu var apskatīz zemāk esošajā kartē: Vairāk »

Palīdzi sakopt Latviju ar telefona palīdzību

Publicēts: 13.10.15 | Sadaļa: blogs

Pirms krietna laika es izdomāju aplikāciju, ar kuras palīdzību var nofotogrāfēt pārkāpumu pret vidi, peilikt kometāru un uzspiest “nosūtīt”. No ziņotāja epasta aizies vēstule Valsts Vides dienestam ar fotogrāfiju, aprakstu par pārkāpumu, GPS koordinātas, laiks, kad pārkāpums fiksēts.

Vides SOS telefona ekrānuzņēmums

Daudzkārt ejot pa mežu, braucot ar laivu, velosipēdu var ieraudzīt izgāztus atkritumus, būvgružus, nelegālos tīklus, taču problēma ir tāda, ka ne vienmēr ir iespējams precīzi aprakstīt konstatētā notikuma vietu. Piemēra, braucot pa ezeru, ieraugot tīklus ir uzreiz skaidrs, ka bez bez precīzām koordinātām nemaz nav jēga ziņot vides inspektoriem par pārkāpumu. Pie kam – vai tad ir vispār vides inspektoru numurs pie rokas? Un, ja nav telefonam zona? Tieši tādēļ ir vērts izmantot aplikāciju, lai paziņotu, Jo pretējā gadījumā ir tā, ka inspektori tērē savu laiku, degvielu un lieki meklē to, ko nevar atrast.

Vides SOS ziņojumiAr aplikācijas palidzību ir arī iespējams ne tikai paziņot par piegružotu vietu, bet arī pašam savākt atkritumus un par to paziņot sociālajos tīklos, tādejādi aicinot arī savus sekotājus pievienoties vides sakopšanai. Nesūdzies – izdari pats. Kādēļ gan Latvijas Lielā talka nevarētu būt katru dienu….

Šobrīd aplikācijai ir pamata versija, taču padomā ir vēl dauz dažādi uzlabojumi, kuri padarīs procesu daudz atraktīvāku, saistošāku un praktiskāku arī Valsts Vides dienesta darbiniekiem. Vairāk informācija un pārskats par to, ko citi ziņo: www.videssos.lv

VidesSOS from Viesturs Silenieks on Vimeo.

Kā pašiem uzlabot pilsētvidi, lai tā būtu ērtāka gājējiem, invalīdiem, bērnu ratiņu stūmējiem un riteņbraucējism

Publicēts: 29.09.15 | Sadaļa: blogs

Starptaustiskajā dienā bez auto(22.septembris) nolēmām izdarīt mazu sociālo labumu rīdziniekiem- jau 33 gadus pie Rīgas Kongresu nama ir kāpnes, kur mammas nes augšā-lejā bērnu ratus, dārznieki ķerras, saldējuma tirgotāji meklē apkārtceļus stumjot mobās saldējuma dzesētavas, invalīdi nespēj nokļūt augšā vai lejā ar ratiņiem. Arī riteņbraucējiem tā ir neērtība. Tādēļ lūdzu talkā Dāvi Nesenbergu no @monsterparks (kurš kopā ar @mindworkramps čaļiem ir labākie skeitparku būvnieki pasaulē), lai uztaisa pandusu. To vai cilvēkiem tas būs noderīgi, vai patiks- to varēs redzēt pēc nodiluma. Taču nelielā laika sprīdī varēja redzēt, ka lieto, smaida un izsaka pateicības. Man pusdienlaiks bija labi izdevies un jājož tālāk pa darbiem. Pagājušajā gadā man bija cits labais darbs: http://silenieks.lv/2014/09/car-free-day-riga/

Vairāk »

Kuri satiksmes dalībnieki vairāk neievēro sarkano gaismu, kādi iemesli

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Projektētāji projektē, būvnieki būvē, cilvēki pārvietojas pie sarkanās gaismas, policija soda. Var atsaukties uz to, ka likums viens visiem un noteikumi jāievēro. Jā, tā var, bet tad arī Saeima būtu jālikvidē, jo likumi ir izstrādāti un tie nav jāgroza. Likumus(noteikumus) maina un groza, jo tie kļūst neatbilstoši reālajai dzīvei. Normas liek par pienākumu darīt to, ko vairums neievēro vai nespēj ievērot, ir pretrunā ar citām normām utt. Tā ir arī ceļu satiksmē – noteikumus laiku pa laikam groza, maina, jo kaut kas nav pildāms. Otrs variants ir mainīt apstākļus. Šajā gadījumā – infrastruktūra. Naivi cerēt, ka vietā, kur ietve beidzas ar zālāju, cilvēki apgriezīsies un ies atpakaļ. Naivi cerēt, ja lauka vidū būs luksafors, kurš neko neregulē, ka kāds pie tā stāsies un ņems vērā. Cilvēks ir pietiekami intelektuāls, lai loģiski izvērtētu – vai iekārta, kas nefunkcionē atbilstoši reālajai dzīvei ir jāņem par pilnu. Par to arī sižets:

Piemēram, Dāņu velo infrastruktūras būvniecības standartā ir teikts, ka, ja riteņbraucējiem uz 1km ir vairāk kā 1,25 apstāšanās reizes, tad riteņbraucēji brauks pie sarkanās gaismas. Tātad tas ir matemātiski aprēķināts un mēs varam strīdēties tas ir labi vai nav labi, bet cilvēks kā bioloģiska būtne un tā darīs.

Pāris iemesli kādēļ riteņbraucēji neapstājas pie sarkanās gaismas

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Viesturs Silenieks