Tipisks politiķis ir tāds, kas zina visu par sīkām lietām un ir ģeniāls nenozimīgos sīkumos

Kur ir loģika atbalstīt par vides aizsardzības līdzekļiem videi ne tik draudzīgu transportlīdzekli

Publicēts: 26.08.21 | Sadaļa: blogs

 

2021. gada 17. augustā ministru kabinetā atbalstīts informatīvais ziņojums „Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”.  (Sabiedrības līdzdalība, priekšlikumu sūtīšanai līdz 30.08.2021.)

Diezgan grūti meklēt pamatojumu šādai Vides aizsardzības un reģionālās attistības ministrijas attieksmei, atbalstot tādus pārvietošanās veidus, kas nebūt nav vēlamākie, ne tikai vides jomā, bet arī citu tautsaimniecības nozaru izpratnē Latvijas interesēs. Sākotnēji redzot dokumenta nosaukumu, kurā minēts atbalsts transportlīdzekļa iegādei, ņemot par pamatu Ceļu satiksmes likuma skaidrojumu vārdam “transportlīdzeklis” (transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora;), sapriecājos, ka beidzot būs atbalsts videi draudzīga pārvietošanās transporta iegādei. Taču nekā!!! Jā, elektroautomašīnas ir lielāks ieguvums salīdzinot ar iekšdedzes automašīnu Latvijas videi, Latvijas ekonomikai, Latvijas iedzīvotāju veselībai, automašīnu tirgotājiem un daudzām citām jomām un nozarēm. Taču vai patiesi tas ir labākais kopumā? Es iztēlojos kā rīkotos ķirurgs, ja kaulu stiprināšanai ieliktu nevis nerūsējošu skrūvi, bet gan parastu dzelzs naglu. Nu kā, kaulus taču sastiķēja kopā operācijas brīdī? Par ko brīnaties? Vai tas ir labākais risinājums ilgtermiņā?  Skaidrs, ka nē. Īstermiņā – ja runa par to, lai kauli nesaaug šķērsām, tad varbūt jā. Bet vai sarūsējusi nagla var traucēt pacienta veselībai? Jā, bet uz ātru roku bija OK. Apmēram šāda attieksme ir par vides aizsardzības naudu atbalstot “pacientu”. 

Nedaudz par pieeju, struktūru šajā rakstā, lai lasītājam vieglāk noorientēties. Sākumā, būs mans viedoklis, vēlāk tabulā būs saliktas dažādas situācijas, problēmas, kuras izriet no valsts attīstības plāniem, programmām, pamatnostādnēm dažādās jomās, pētījumiem un ielikts “+” vai “-“, kam lielāka priekšrocība – elektriskā automašīna vai elektriskajam velosipēdam. Taču beigu sadaļā kopijas no dažādiem dokumentiem, kas pamato šos kritērijus, jeb tautsaimnieciskos mērķus, kur parādās, ka atbalstam jābūt pavisam citā virzienā. Nobeigumā daži grafiskie attēli, kas parādā ietekmi uz vidi no dažādiem pārvietošanās veidiem.

Vairāk »

Velo forums 2020

Publicēts: 21.01.20 | Sadaļa: blogs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu un Latvijas Riteņbraucēju apvienību šī gada 22.janvārī organizē Velo Forumu 2020, kura mērķis ir pārrunāt velosatiksmes nozares aktualitātes, izaicinājumus, pašvaldību iespējamo ieguldījumu velosatiksmes attīstībā un veicināt pilnvērtīgu velosatiksmes integrēšanu kopējā transporta sistēmā, tādējādi samazinot siltumnīcas efekta gāzu emisiju daudzumu.

Vairāk »

Komentārs Zatleram par viņa aizskarošajiem, bet varbūt glaimojošiem izteikumiem par zaļo kustību

Publicēts: 27.09.12 | Sadaļa: blogs

Vairāk »

Elektriskais auto vai elektriskais velosipēds – kas valstij izdevīgāk?

Publicēts: 20.08.12 | Sadaļa: blogs

Ir labi, ka tiek atbalstītas dažādas iniciatīvas, grūdieni, palīdzība potenciāli labām lietām, ja ir pārliecība, ka patiešām tās ir labas.

Gada pirmajā pusē izskanējušās ziņas par plānoto atbalstu elektrotransportam ir sekojošas:
Kopumā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) pieejamais finansējums ir LVL 3 522 621; no tiem LVL 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet LVL 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai.

Nauda cienījama, bet kāds ir mērķis? Ko ar šo pierādīt, panākt, jeb izdarīt? Kādus secinājumus pēc šīs naudas apgūšanas varēs izdarīt?

Manā izpratnē, izšķērdēta nauda – līdzekļi nav domāti, lai uzņēmēji varētu iegādāties, piemēram elektriskos pacēlājus noliktavās un tādejādi kaut kādā veidā ieguldīt ražōšanā un attiecīgi valsts ekonomika caur uzņēmējiem varētu straujāk attīstīties. Pēc šī brīža uzstādījuma elektriskais auto ir greznumlieta, jo pērkot elektrisko auto pilnīgi nekādu ekonomisko labu gūt nevar kā tikai palielīties, ka, lūk, es domāju zaļi! (šķietami zaļi). Ja elektriskie auto tiktu ražoti Latvijā, tad tas varētu būt grūdiens industrijai. Šajā gadījumā citu valstu zinātnes un auto rūpniecības atbalsts.

Tātad šī nauda ir domāta sabiedriskajām attiecībām? Bet, ja tā, tad arī šīm attiecībām ir jābūt tādām, lai būtu kampaņveida uzstādījums, mērķis ko ar to grib pierādīt.
Piemēram, vidējs elektriskais auto maksā ap 35 tūkstošus Ls. Par 3,5… miljoniem, jeb tikai 1,76 miljoniem varēs iegādāties auto un par tādu pat summu uzlādes punktus. Tātad par rezultātā 3,52 miljoniem varēs iegādāties 50 automašīnas visā Latvijā.

Varēja arī darīt savādāk – Ķīnā iegādāties elektriskos velosipēdus, kur to cena veikalā(!) ir ap 180 -200 Euro. Eiropā maksā ap 1500-2000 EUR. Taču pērkot Ķīnā lielu apjomu, cenas protams ir krietni zemākas. Attiecīgi, par šiem pašiem 3,5 miljoniem iegādāties 23 484 (ja velo cena ir 150 Ls, kas atbilst ap 200 EUR).

Kā ir lielāks PR – 50 auto vai 23,4 tūkstoši velosipēdu? Vienā variantā varam palielīties tikai lietuviešiem(jo igauņiem ir jau vairāk elektriskie auto) un paši sev. Otrā variantā visā pasaulē izskanētu, ka Latvija ir patiešām e-transporta lielvalsts. Ja vēl šos skaitļus pasniedz % no idzīvotāju skaita, tad jau pavisam grezni, zaļi un e-lietās diži izskatāmies.
Arī no praktiskā viedokļa – cik būs ieguvums videi braucot ar 50 iekšdedzes automašīnām mazāk un kāds, ja brauc 23,4 tūkstošiem auto mazāk
Pie kam – pērkot velosipēdus, var transportam tērēt visus 3,5 miljonus, jo uzlādi var veikt katrs pats savā mājā, birojā.
23 tūkstošu velosipēdu parādīšanās Latvijas satiksmē krietni mainītu parvietošanās paradumus, liktu pašvaldībām un valsts struktūrām domāt par velotransporta infrastruktūru, būtu darbs velo remonta darbnīcām, detaļu tirgotājiem. Taču kādas ir paredzamas, jeb manāmas izmaiņas, ja parādīsies 50 auto vairāk???

Mazliet pieminēšu arī tādas lietas, ka elektriskajiem auto vēl papildus ir degvielas bākas, kura domāta auto apkurei vai aizsvīdušu stiklu attīrīšanai. Cik tiek patērēti dabas resursi auto uzbūvei un cik velosipēda? Velosipēdus ir iespējams iegādāties pa daļām un komplektēt Latvijā, un tās ir simtiem darba vietas. Proporcija jaudās- kas ir nepiecašama, lai izkustinātu automašīnu(kurā caurmērā brauc 1 cilvēks) un brauktu ar to, un elektrisko velosipēdu, tad velosiēdam šis enerģijas patēriņš ir krietni mazāks (pamēģiniet automašīnai pielikt pedāļus un to izkustināt, pabraukt). Arī uzlāde – šobrīd ar vienu velosipēda uzlādi jau var nobraukt pāri pa 150 km. Pagājušā gada EuroBike izstādā tika atrādīti vairāki velosipēdi ar kuriem ir iespēja nobraukt 180 km.

Atbalsts e-velosipēdiem patiešām būtu manāms atbalsts videi, jo tūkstošiem(pat miljoniem) auto piesārņojošo stundu mazāk. Veselīgāka sabiedrība, jo ar elektrisko velo tāpat ir nedaudz jāminās un jākustās vairāk nekā ar auto. Un ietaupījumi uz medicīniskiem izdevumiem valstij un katram individuāli. To visu summāri mēs kā maza valsts izjustu.

Protams, ka vēl lielāks ieguvums būtu, ja par šo naudu iegādātos parastus velosipēdus. Vēl lētāk, vēl zaļāk, vēl ilgtspējīgak.

Dīvainības V.Dombrovska vadītās valdības deklarācijā – daudz darbi par vienu un to pašu

Publicēts: 1.11.11 | Sadaļa: blogs

Vairāk »

Viesturs Silenieks