Nevajag censties runāt, ja nav ko teikt

Valsts velosatiksmes plāns ir pārvērties par nekā nedarīšanas plānu

Publicēts: 10.11.17 | Sadaļa: blogs

Māra Kučinska valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns paredz izstrādāt Velosatiksmes valsts plānu. Atbildīgā ir Satiksmes ministrija, līdzatbildīgās ir daudzas citjas. Latvijas Riteņbraucēju apvienība apzinoties Satiksmes ministrijas vājo kapacitāti  velosatiksmes jomā(nav naviena štata darbinieka, kam tiešā atbildība būtu velosatiksme), aicināja Latvijas Valsts ceļus būt par galvenajiem, kas sagatavotu priekšlikumus Satiksmes ministrijas vadītajai darba grupai, kurā bija vairāku ministriju, institūciju un biedrību pārstāvji. Latvijas Valsts ceļi uzņēmās šo darbu, pieaicināja talkā ekspertus, konsultantus un radās plāna projekts.  Velo plāna sākotnējā versijā, kuru izstrādāja konsultants bija 170 lpp, no kurām šobrīd ir pāri palikušas tikai 35 lapas. Sākotnēji izstrādātais plāns bija par teju visām nozarēm(ministriju griezumā), kur katrā nozarē bija darāmo darbu saraksts ar konkrētām lietām kas jāizdara, lai tautsaimniecība kopumā attīstās. Plāna pamatmērķis bija nevis plāns plāna pēc, bet gan visaptverošs dokumentus, rokasgrāmata, kurā vienuviet ir aprakstīts viss nepieciešamais, lai sasniegtu vai uzlabot valsts mērķus visā tautsaimniecībā. Plāns nebūtu par riteņbraukšanu, bet par tausaimniecību un riteņbraukšanu tajā. Tieši tā kā to dara Somija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas attīstītās valstis. Pašmērķis nav uzlikt visus Latvijas cilvēkus uz velosipēdiem, bet gan veidot kvalitatīvu vidi, veselību, kultūru, sportu, drošību, būvniecības standartus, mobilitāti, izglītību un daudz ko citu. Šobrīd plāns ir palicis par lietām, kuras pašas iestāsies neko nedarot. Vairāku ministriju cilvēku darbības rezultāts parāda, ka izpratne par valsts attīstību, kur procesi, lietas un darbi viens otru papildina un nav atraujami, bet jāskata kopsakarībā, ir pilnīgi sekla. Šis plāns ir par to, kas jādara, lai nebūtu nekas jādara. Aicināšu Ministru Kabinetu neatbalstīt šādu plānu, bet uzdot to pārstrādāt.

Aicinu nekritizēt konsultantu(plāna izstrādātāju) un Latvijas Valsts ceļus, CSDD, jo viņu speciālistu viedokļi gandrīz netika ņemti vērā. Tagad ir palikusi publiskā apspriešana, kurā aicinātu piedalīties un svarīgākais ir savu viedokli noformulēt, uzrakstīt, ne tikai izkliegt.

Iepazīties ar plānu var šeit: http://veloplans.lv/apspriesana/

Visi aicināti uz publisko plāna apspriešanu 2018.gada 27.novembrī plkst 12:00 “Latvijas Valsts ceļi”, Torņu iela 7/9. 

Intervija žurnālā “Tēvijas sargs”

Publicēts: 28.09.17 | Sadaļa: blogs

2017.gada Tēvijas sargs septembra numurā atspoguļota intervija ar mani. 

Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts: 10.09.17 | Sadaļa: blogs

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja  un citi interesanti objekti. 

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

 Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta. Vairāk »

Eiropas Transporta komisāre sola divu gadu laikā izstrādāt Eiropas Riteņbraukšanas stratēģiju

Publicēts: 19.06.17 | Sadaļa: blogs

Foto: no ECF arhīva

Nupat notikušajā pasaulē lielākajā pilsētvides un velotransporta konfrerencē Velocity, Eiropas Riteņbraucēju federācija pasniedza Eiropas Transporta komisārei Violetai Bulkai(Violeta Bulc) simbolisku koferi, kurā atradās Eiropas Riteņbraukšanas stratēģija. Kā komisāre bilda, tad “Nemaz nepriecājieties – Jūs šo koferi varat saņemt atpakaļ daudz smagāku”. Ar to liekot saprast, ka stratēģija varētu būt vēl plašāka, nekā iesniegtais stratēģijas melnraksts. Jau apstiprināto stratēģiju pēc diviem gadiem ir plānots prezentēt aiznākamajā Velocity konferencē 2019. gadā, kura notiks Īrijas galvas pilsētā Dublinā.

Par Eiropas Savienības kopīgu riteņbraukšanas stratēģiju ir iestājušās riteņbraukšanu veiconošas organizācijas visās ES valstīs, jo redzot ES dalībvalstu zemo izpratni par riteņbraukšanas lomu un nozīmi tautsaimniecībā, zemo infrastruktūras kvalitāti, ir saprotams, ka nepieciešams kopējs ES redzējums, uzstādījums un atbalsts dalībvalstīm riteņbraukšanas attīstībā. Latvijas Riteņbraucēju apvienība ir tā organizācija, kura kā Eiropas Riteņbraucēju federācijas biedrs ir iestājusies par stratēģijas nepieciešamību un tā rezultātā Latvija bija pirmā ES dalībvalsts, kura satiksmes ministra līmenī izteica atbalstu ES riteņbraukšanas stratēģijas pieņemšanai.

Simboliska sakritība, ka tieši tajā pat dienā, 16.jūnijā beidzās Latvijas Valsts ceļu izsludinātais iepirkums par “Velosatiksmes attīstības plāna izstrādi”, kas paredz, izstrādāt pirmo reizi Latvijas vēsturē valsts mēroga plānu velosatiksmes attīstībai Latvijā. Ņemot vērā Eiropas Riteņbraucēju federācijas iesniegtās Eiropas Riteņbraukšanas stratēģijas vadlīnijas Eiropas Transporta komisārei, Latvija varētu būt pirmā Eiropas valsts, kuras nacionālais Velotransporta attīstības plāns ir veidots saskaņā ar topošo Eiropas Riteņbraukšanas stratēģiju.  Iepirkuma uzvarētājs vēl nav pasludināts, taču pēc iepirkuma dokumentācijā lasāmās informācijas ir saprotams, ka plāns nav par riteņbraukšanu, bet par tautsaimniecību kopumā. Tik plašs skatījums uz nozari kopumā vēl nav manīts nevienā valsts plānā, kur plāns ir nevis vienas šauras nozares skatījumā, bet gan apskatīts no visu tautsaimniecības nozaru un jomu puses –  satiksme, drošība, infrastruktūra, izglitība, kultūra, ārlietas, veselība, finanses, ekonomika, sports, vide, labklājība un daudzas citas. Veiksmes gadījumā, šis plāns kalpotu kā labs paraugs tam kā nozarēm jāsadarbojas, lai veicinātu kādu procesu kopīgam labumam. Par plāna izstrādes gaitu varēs lasīt lapā www.veloplans.lv

Velocity konferenci Latvija tik plašā delegācijā pārstāvēja pirmo reizi – Latvijas Valsts ceļi, CSDD, Latvijas Riteņbraucēju apvienība, IE.LA., Maplant.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība kļūst par Eiropas Riteņbraucēju federācijas biedru

Publicēts: 11.06.17 | Sadaļa: blogs

Foto: Velosipēds izstāžu centrā “De Fietser”. V.Silenieks

Šodien, 2017. gada 11.jūnijā Edes(Ede) pilsētā Nīderlandē notiek Eiropas Riteņbraucēju federācijas kongress, kurā vienbalsīgi par biedru tika uzņemta Latvijas Riteņbraucēju apvienība(LATRIT). Dalību šajā pasākumā ņēma apvienības priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Kopš 1999. gada biedrs šajā, pasaulē lielākajā riteņbraucējus apvienojošā organizācijā ir Latvijas Velo informācijas centrs(LVIC), taču tā kā LVIC ir arī LATRIT biedrs un LATRIT ir jumta organizācija, kura apvieno vairāk kā 55 Latvijā esošas ar velo dzīves veidošanu saistītas organizācijas, tad likumsakarīgi, ka apvienībai ir jābūt tai, kas pārstāv Latvijas intereses pasaulē un federācijas intereses Latvijā.

Eiropas Riteņbraucēju federācija(European Cyclists federation(ECF)) ir pasaulē lielākā riteņbraucējus apvienojošā organizācija, kuras mērķis ir veicināt ikdienas un atpūtas riteņbraukšanu, attīstīt velo industriju, sadarboties ar ražotājiem, veicināt infrastruktūras izveidi un ietekmēt likumdošanas procesu. Šobrīd nozīmīgākais ECF darbs ir Eiropas riteņbraukšanas stratēģijas izstrāde, kura paredz visā Eiropas Savienībā vienotu stratēģiju riteņbraukšanas attīstīšanā.

Ar šo rakstu saistīta ziņa 

 

Arhīvs: 12345...102030...Pēdējā »
Viesturs Silenieks