Madagaskara
Publicēts: 21.11.11 | Sadaļa: blogs
Madagaskara. Kaut kad vēlāk centīšos ielikt nelielu aprakstu………
no images were found
Dīvainības V.Dombrovska vadītās valdības deklarācijā – daudz darbi par vienu un to pašu
Publicēts: 1.11.11 | Sadaļa: blogs
Bebrs pie Rīgas Brīvostas pārvaldes
Publicēts: 30.10.11 | Sadaļa: blogs
Tā kā bebriem ir iepatcies Rīgas kanāls, tad tie mēdz ne tikai iepriecināt dabaz vērotājus, bet nodara postu Rīgas parku stādījumiem – apgrauž un nograuž kokus un krūmus. Daļa kanāla malā esošajiem koku ir aplikti sieti vai metāla režģi, taču tas bebrus neatbaida – tie dodas dziļāk parkā pēc graužamā. Tādēļ oktobra nogalē kopā ar Ingmāru Līdaku un Askoldu Kļaviņu apstaigājām Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkas apkārtni un nolūkojām labāko vietu, kur varētu uztaisīt Rīgas kanāla bebriem barotavu, jo tieši pretējā krastā pārvaldes ēkai bebrs pirms kāda laika ir sataisījis sev migu(savilcis zarus un sakrāvis virs savas alas, lai tā ir drošāka un neiebrūk). Tādēļ barošana ir veids kā pasargāt gan dzīvnieku, gan kokus. Taču cilvēkiem ir prieks, kas var noskatīties uz šo kustonīti. Kad ar Rīgas Dārzu un parku gādību barotava bija uztaisīta, tad Ingmārs pavadīja vairākus aukstus vakarus un gaidīja. Beidzot pēc 6 stundu gaidīšanas viņš bija klāt – pavecs, dūšīgi nobarojies bebru tēviņš un slaidāka, smalkāka bebru kundze. Tā arī tapa zemāk redzamais video. Taču nākotnē ir paredzēts uzstādīt kādu WEB kameru, lai mēs visi varētu tiešsaistē lūkot kā bebri dzīvojas Rīgas kanālā. Bet par to jau paziņošu, kad kamera būs uzstādīta.
Viedoklis attiecībā uz nejēdzīgu augstsprieguma līniju stigu izzāģēšanu
Publicēts: 30.10.11 | Sadaļa: blogs
Pēc tam, kad ziemā sasnigušo koku zari lūztot bija atstājuši bez elektrības tūkstošiem cilvēku, Latvenergo sāka domāt par aizsargjoslas paplašināšanu ap elektrības pārvades līnijām. Taču priekšlikums bija primitīvā, bauru stilā- jāizmēra koka augstums un tik arī jānosaka attālums līdz elektrības līnijai, lai gāžoties kokam, tas neuzkristu virsū vadiem. No pirmā skatiena liekas, ka loģiski, taču nekur citviet pasaulē tā nedara! Mēs gribam būt vienīgi, kas mūsu zaļo rotu – Latvijas mežus gribam izcirst tūkstošiem hektāru platībā visas valsts teritorijā!
Pasaulē dara savādāk – apzāģē 45 grādu lenķī koka galotnes un tādejādi zari, kas tiecas pret gaismu, jeb brīvāko pusi, kas ir elektrības līnija, tik ļoti nesakuplo. Ko problēmas rada tas, ka kokam meža pusē ir mazāk zari, taču sakuplojušie ir vadu pusē un uzsniegot sniegam, koka smaguma centrs ir vērsts uz elektrības līniju un lūztot zari uzkrīt vadiem. Apzāģējot galtnes tiek saglabāti gan koki, gan vadi. Lūk somijas piemērs.
Pirms dažiem gadiem Latvenergo zāģēja stigas ar helikopteru palīdzību, taču tajā brīdī likās, ka tas ir ļoti dārgi. Dārgi ir taču īstermiņā. Prakse rāda, ka šādi apzāģēti koki ir atkārtoti jākopj retāk un tas attiecīgi ir lētāk. Cik zināms, tad zāģi piederējuši Latvijas kompānijai, kura, tā kā Latvenergo atteicās no šī pasākuma, tika izīrēti Vācijai, kur tie tiek regulāri izmantoti. Tātad tas vien parāda to, ka inteliģentā pasaulē dara gudrāk un savādāk.
Komentārs par Krišjāņa Kariņa viedokli attiecībā uz LNG
Publicēts: 27.10.11 | Sadaļa: blogs
Izlasīju 25. Oktobra Dienas biznesā Krišjāņa Kariņa “biedokli” par LNG termināļa nepieciešamību Latvijai kā energoneatkarības garantu no Krievijas. Es daļēji piekrītu Kariņa politiskajam viedoklim, bet neesmu gatavs piekristviņa paustajam attiecībā kā Kariņš praktiski, tehnoloģiski redz šī termināļa darbību. Respektīvi, Kariņš atsaucas, ka LNG ir laba alternatīva gāzes piegādei gan praktiski, gan cenas ziņā. Es kaut kā nespēju iedomāties kā Kariņš iedomājas pieslēgties gāzes infrastruktūrai, kura nepiede Latvijai, bet Latvijas Gāzei, kur Latvijai ir tikai 1% daļa un tā pati ir kā zeme, Inčukalna gāzes krātuvē. Taču cauruļvadi, kompresori un viss pārējais, kas ir virs zemes pieder citiem akcionāriem, ieskaitot krievus. Es nevaru iedomāties, ka gadījumā, ja krievi negribēs mums dot gāzi, viņi tomēr ļaus mums izmantot viņu iekārtas. Vai arī, ja mēs izdomāsim neņem no krieviem, tad viņi tāpat ļaus izmantot. Vienīgais variants ir ņemt krievus daļā un gadījumā, ja LNG ir lētāka, tad krievi uz to nopelnīs un attiecīgi ļaus izmantot savu infrastruktūru.
Protams, galīgā ārkārtas situācijā varētu pildīt terminālī gāzi autocisternās un tad izvadāt pa valsti uz svarīgākajiem patēriņa punktiem. Taču tas tik ārkārtīgi sadārdzinās procesu, ka LNG būs nekonkurētspējīgs ar citu kurināmo. Vienīgā iespēja ir šādu termināli uzbūvēt kopā ar elektrostaciju un pārējā laikā nodarboties ar kuģu bunkerēšanu, kas arvien vairāk kļūst par jaunu modi. Tātad uzsvars un pamata bizness būtu uz kuģu uzpildi un elektrības ražošanu un varbūt izvadāt ar autocisternām lieliem ražotājiem, kuriem nav gāzes pieslēgums un kuri patērē gāzi lielos apjomos. Taču tādu īsti uz šo brīdi nav. Ja šāds terminālis ikdienā netiek nodarbināts un nepelna, tad tas būs kā nenormāli dārga apdrošināšanas polise, kuras labumus visdrīzāk termināļa mūža laikā neizmantos un terminālis vienkārši “sarūsēs”.
Tāpat ir ļoti neizskaidrojami Ekonomikas ministrjas centieni lobēt LNG termināli Latvijā, Rīgas ostā, taču neprecizējot vietas iegūšanas apstākļus – respektīvi, kurā vietā Rīgas ostā? Pēc likuma ostas teritorijā iznomāt zemi var tikai ar ostas pārvaldes valdes lēmumu. Taču Ekonomikas ministrija ne reizi nav pajautājusi ostai vai brīva platība šādam terminālim ir un, ja ir, tad vai tā vieta atbilst tehnoloģiskajiem un drošības standartiem, kritērijiem. Un vai tā vieta, kur būs brīvi pieejama, būs ekonomiski pamatojama. Ka tik nesanāk tā, ka tiek cierēts uz zemes gabalu, kas kādam jau tiek izīrēts vai arī Ekonomikas ministrija pa valsts naudu starptautiskā līmenī pārstāv kāda konkrēta uzņēmēja privātās intereses.
