Ir bijuši tādi brīži, kad pat nāvei jāsāk lūgt dievs

Skaidrojoši par velo infrastruktūru, velo būvēm, veloceļiem, veloceliņiem u.c. Kā katru sauc un ar ko tie atšķiras

Publicēts: 28.10.21 | Sadaļa: blogs

Ļoti bieži cilvēki savās sarunās, rakstos, komentāros neatšķir dažādo terminoloģiju par to, kas ir kur infrastruktūra un kā to pareizi sauc. Sevišķi traki, ja šādas nesaprašana ir projektētāju, arhitektu, ceļu nozarē strādājošo un žurnālistu vidē. No vienas puses, kāda atšķirība. Taču, ja, piemēram, cilvēks ietvi sauc par brauktuvi, un runā ka pa to nedrīkst braukt ar autotransportu, tad neskaidrību, kas ar to domāts ir pārlieku daudz. 

Centīšos vienkāršā valodā, ar attēliem un skaidrojumiem no Ceļu Satiksmes noteikumiem, projektēšanas standartiem u.c. parādīt būtiskākās atšķirības. 

Vairāk »

Latvijas Riteņbraucēju apvienība aicina COP26 dalībniekus atbalstīt riteņbraukšanu kā klimatu saudzējošu risinājumu

Publicēts: 28.10.21 | Sadaļa: blogs

Latvijas Riteņbraucēju apvienība kopā ar vēl 62 organizācijām parakstījusi vēstuli, aicinot valdības un to vadītājus, kas piedalās ANO 26. Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā, apņemties ievērojami palielināt to cilvēku skaitu, kuri savās valstīs pārvietojas ar velosipēdu. Valdības var to paveikt, veidojot kvalitatīvāku riteņbraukšanas infrastruktūru, integrējot riteņbraukšanu ar sabiedrisko transportu, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un ieviešot politiku, kas mudina cilvēkus un uzņēmumus aizstāt braucienus ar automašīnu pret velobraucieniem un citiem veidiem, piemēram, kājām un sabiedrisko transportu. Aktīvās mobilitātes veicināšanai un nodrošināšanai ir jābūt globālo, valsts un vietējo stratēģiju stūrakmenim, lai sasniegtu nulles oglekļa emisijas mērķus. Vairāk šeit: https://cop26cycling.com

Kur ir loģika atbalstīt par vides aizsardzības līdzekļiem videi ne tik draudzīgu transportlīdzekli

Publicēts: 26.08.21 | Sadaļa: blogs

 

2021. gada 17. augustā ministru kabinetā atbalstīts informatīvais ziņojums „Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”.  (Sabiedrības līdzdalība, priekšlikumu sūtīšanai līdz 30.08.2021.)

Diezgan grūti meklēt pamatojumu šādai Vides aizsardzības un reģionālās attistības ministrijas attieksmei, atbalstot tādus pārvietošanās veidus, kas nebūt nav vēlamākie, ne tikai vides jomā, bet arī citu tautsaimniecības nozaru izpratnē Latvijas interesēs. Sākotnēji redzot dokumenta nosaukumu, kurā minēts atbalsts transportlīdzekļa iegādei, ņemot par pamatu Ceļu satiksmes likuma skaidrojumu vārdam “transportlīdzeklis” (transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora;), sapriecājos, ka beidzot būs atbalsts videi draudzīga pārvietošanās transporta iegādei. Taču nekā!!! Jā, elektroautomašīnas ir lielāks ieguvums salīdzinot ar iekšdedzes automašīnu Latvijas videi, Latvijas ekonomikai, Latvijas iedzīvotāju veselībai, automašīnu tirgotājiem un daudzām citām jomām un nozarēm. Taču vai patiesi tas ir labākais kopumā? Es iztēlojos kā rīkotos ķirurgs, ja kaulu stiprināšanai ieliktu nevis nerūsējošu skrūvi, bet gan parastu dzelzs naglu. Nu kā, kaulus taču sastiķēja kopā operācijas brīdī? Par ko brīnaties? Vai tas ir labākais risinājums ilgtermiņā?  Skaidrs, ka nē. Īstermiņā – ja runa par to, lai kauli nesaaug šķērsām, tad varbūt jā. Bet vai sarūsējusi nagla var traucēt pacienta veselībai? Jā, bet uz ātru roku bija OK. Apmēram šāda attieksme ir par vides aizsardzības naudu atbalstot “pacientu”. 

Nedaudz par pieeju, struktūru šajā rakstā, lai lasītājam vieglāk noorientēties. Sākumā, būs mans viedoklis, vēlāk tabulā būs saliktas dažādas situācijas, problēmas, kuras izriet no valsts attīstības plāniem, programmām, pamatnostādnēm dažādās jomās, pētījumiem un ielikts “+” vai “-“, kam lielāka priekšrocība – elektriskā automašīna vai elektriskajam velosipēdam. Taču beigu sadaļā kopijas no dažādiem dokumentiem, kas pamato šos kritērijus, jeb tautsaimnieciskos mērķus, kur parādās, ka atbalstam jābūt pavisam citā virzienā. Nobeigumā daži grafiskie attēli, kas parādā ietekmi uz vidi no dažādiem pārvietošanās veidiem.

Vairāk »

Rail Baltica kļūst arvien samocītāks un nevēlamāks

Publicēts: 15.08.21 | Sadaļa: blogs

Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistījās RailBaltica projektā kā sadarbības partneris, parakstot sadarbības memorandu. Ir notikušas daudzas sanāksmes par vizuālajiem risinājumiem, par pricipiem, par tehniskajiem risinājumiem. Taču tagad izskatās, ka tas viss ir bijis kaķim zem astes. Izskatās, ka izmaksu ietaupīšanas nolūkā, projektēts tiek nevis tā kā ir pēc valsts standartiem, nevis tā kā ir pēc veselā saprāta (jo visas lietas standartos nav aprakstītas), bet gan, lai tikai projektētāji saņemtu maksimāli lielu peļņu, nevis uztaisītu labu projektu. Taču projektētājam īsti nemainās izmaksas no tā, vai zīmē peronu 2m platu vai 4m platu. Vai attālums starp sliedēm ir 1m vai 1,5m, jo tehniskie aprēķini vienalga jāveic abos gadījumos. Ietaupīt var tad, ja kaut ko neprojektē. Atsakās no kādas evakuācijas izejas, no kāda tuneļa, tilta, pārvada, kāpnēm utt. Vai arī tā kā ir zināms pieejamais resursu apjoms būvprojektam, tad noskatītie būvnieki lūdz projektēt mazākos apjomos, citādi nevarēs no atvēlētajiem būvniecības līdzekļiem tik daudz nopelnīt (šis projekts top pēc principa Design and build, kas nozīmē, ka būvē tas, kas projektē). 

Kādēļ es par šo sacepos. Manās rokās nonāca Rail Baltica šķērsojums pār Daugavu Rīgā (attēls zemāk). Tehniskais projekts ir apjomīgs – tūkstošos lapu. Taču termiņi spiež. Tādu projekta apjomu ar esošajiem cilvēku resursiem Rīgas dome nav spējīga absorbēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izskata projektus neskatās uz būtiskām detaļām, bet laiž to visu pāri. Šādi laižot pāri, palaiž daudz ko garām ar ko vēlāk nāksies sabiedrībai sadzīvot. Es šobrīd nepārmetu domei, jo domes sarunas ar projekta attīstītājiem ir vairāk kā šantāža no attīstītāja puses par sliktu rīdziniekiem, nevis sarunas, kas vērstas uz labākas dzīves veidošanu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā. Labam kvalitatīvam projektētājam varētu uzticēties un neskatoties parakstīt. Taču zinot sarunas, strīdus par dažādiem risinājumiem, kur pamatā projektētāja pieeja ir tāda, lai tikai ietaupītu savu naudu, ir labāk uztaisīt neērtu risinājumu cilvēkiem. Cik man zināms, tad tiek sašaurināti peroni, ir plānots atteikties no vairākām piekļuvēm peroniem, tajā skaitā evakuācijas izejām. Platumi šiem savienojumiem tiek samazināti. Aprēķinu par to kā lielas masas ar cilvēkiem, kuras izkāpj no vilciena spēj apmainīties, tikt viens otram garām vai ārkārtas situācijā nokļūt drošībā nav. Ja kaut kas ir, tad projektē ne pēc plūsmu aprēķiniem, bet pēc ietaupīšanas metodes. Vairāk »

Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā

Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela

Komunikācija ar sabiedrību lietojot vārdu “Eksperiments” ir lemta velo joslu neveiksmei, jo, ja eksperimentē, tad skaidrs, ka tas ir pagaidu risinājums uz eksperimenta laiku. Taču vārdam eksperiments ir zinātnisks, jeb akadēmisks skaidrojums. Ja nepasaka jau sākumā kas tieši tiek pētīts, kas mērīts, kādi ir sākotnējie, jeb izejas dati, lai tos var eksperimentējot salīdzināt ar datiem, kas ekeperimenta laikā tiks iegūti, tad eksperiments visdrīzāk būs ar sabiedrības pacietību un tas uzreiz ir skaidrs, ka nepaskaidrojot iemeslu, pacietības mēru ātri nomērīs. Un nepaies ne gads, kad joslas vairs nebūs, jo pasākums būs izgāzies. Kādēļ? Tādēļ, ka sāk no nepareizā gala darīt darbu. Pārkāpj ābeces pamatprincipus: sākumā ir jāpārliecina par nepieciešamību, to pamatojot ar datiem, pētījumiem, iepriekšējiem pamatotiem lēmumiem, plāniem, likumiem, līgumiem utml. Tad iegūstot vismaz 33% sabiedrības savā pusē, un pēc tam regulāri komunicējot par notiekošo, parādot kas tieši uzlabojas. Ja ir iepriekš sagatavots komunikāciju plāns, tad jau plāna izstrādē mēdz izlīst kā īleni no maisa dažādi argumenti, kas pamato, ka būvprojektā kaut kas nav pamanīts, ievērots, pētīts vai atrisināts. Piemēram, ja taisot plānu padomā par to, kā komunicēt ar sabiedriskā transporta lietotājiem, saprotot kas un cik tie ir, tad pamanītu, ka sabiedriskā transporta lietotāji Čaka ielā ir daudz un pēc velo joslu uzkrāsošanas un vienlaicīgi privātā transporta regulētas nemazināšanas, sabiedriskā transporta ātrums būs mazāks un tātad visi sabiedriskā transporta lietotāji jau saknē būs neapmierināti, un tos nevarēs dabūt velo joslu atbalstītāju pusē. Tas jau pirms krāsošanas būs skaidrs, ka vairums būs pret eksperimentu, ja tas tiks nemākulīgi taisīts. Sliktākais ir tas, ka projektam izgāžoties nākotnē būs daudz grūtāk jebkurā vietā radīt veloinfrastruktūru. Un tie, kas šo tik nemākulīgi dzen uz priekšu būs vainīgi par turpmākām velo satiksmes neveiksmēm Rīgā. Jo to viņiem visu laiku atgādinās mediji un iesaistītie personāži.  

1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. Un atbilstoši stratēģijai ir skaidrs, ka izmešiem, piesārņojumam Nē, importētai energijai Nē, fiziski aktīvam, veselīgam dzīvesveidam Jā (kas nozīmē autotransportam Nē), mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem Jā, zaļumiem, tīram gaisam Jā, efektīvam sabiedriskajam transportam Jā utt. 
 
2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 
 
3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.
a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 
b) Būtu jāatsaucas uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Centrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.

Vairāk »

Viesturs Silenieks