Viesturs Silinieks

Sējas ielas Grāmatu skapis

Publicēts: 18.05.17 | Sadaļa: blogs

 

Grāmata priekš manis ir izziņas avots. Tāds pat kā klausīšanās, skatīšanās, nogaršošana, saošana un sataustīšana. Var lasīt grāmatu un neko no tās negūt, var pasēdēt tukšā telpā bez logiem un gūt daudz atziņu un pieredzi. Viss ir atkarīgs no tā kā izmanto galvu. Tādēļ es neesmu grāmatu lasītājs. Es esmu infromācijas ieguvējs no visa un, iespējams, ka no grāmatām, ja tajās ir tas, ko es meklēju. Man ir grūti noturēt uzmanību lasāmvielā, ja izlasījis vienu lapaspusi neesmu neko jaunu ieguvis. Man rodas sajūta, ka grāmatas autors mēģina mani apzagt. Man rodas sajūta, ka es sevi, savu laiku apzināti izniekoju. Es tos brīžus būtu varējis izmantot, lai kaut ko radītu, kaut ko izdarītu, kaut kādā veidā sevi vai citus bagātinātu. Es nemīlu romānus. Es nelasu romānus, es lasu aforismus. Aforisms ir no nezālēm izravēts romāns. No laba aforisma var uzrakstīt daudzus romānus, bet ne katru romānu ir iespējams sakoncentrēt vienā aforsimā.

Un tas nav stāsts tikai par romāniem, bet par grāmatām kopumā. Man gribās, lai tās ir dzīvelīgas, lai tās visu laiku kāds lieto. Pretājā gadījumā tās ir tāpat kā automašīnas, kuru nopērk, vienu reizi izbrauc un tad ieliek garāžā uz mūžiem. Tad pērk nākamo, aiznākamo……….. Manā izpratnē tas nav saprātīgi. Tas nav lietderīgi un nav videi draudzīgi. Tā nav ilgtspējīga attīstība. Cik daudz koki ir nocirsti, lai uztaisītu grāmatu plauktus, lai tajās sakrautu un gadiem gulētu no nocirstiem kokiem saražotas tonnām grāmatas. Kad grāmata izlasīta, tai ir jādodas tālāk pie nākamā lasītāja. Un manā izprantē nav svarīga grāmatas tirāža, bet gan cilvēku skaits, kuri ir bagātinājušies no tās infromācijas, kura ir bijusi grāmatā. Tādēļ arī nolēmu dot gan savām, gan radu, gan draugu, kaimiņu un svešinieku grāmatām vēl kādu mūžu. Tā arī radīju pie sava mitekļa žoga grāmatu skapi. Cik man zināms, tad šis ir pirmais publiskais ielas grāmatu skapis Rīgā. Taču tādi skapji varētu būt gan diskiem, gan bērnu mantām, gan augu sēklām un citām lietām, kuras paliek pāri, nevajadzīgas vai nokalpojušas. Uztaisi arī Tu skapi un dāvā prieku citiem, kam vairāk nepieciešams.
Skapī var ikviens paņemt kādu grāmatu arī tad, ja nav, ko nolikt vietā. Svarīgi ir vismaz kādai grāmatai iedot otro, trešo, astoto mūžu. Grāmatu skapī arī atrodas viesu grāmata, kurā var ierakstīties katrs, kas ir apmeklējis skapi. Var ierakstīt jebko – atziņu, novērtējumu, pārdomas, vēlējumu, secinājumu vai šī brīža noskaņu. Varbūt kāda ierakstītā emocija būs vērtīgāka par visu, kas atrodas skapī. 

Tie, kas nodarbojas ar Geocaching, jeb slēpņošanu, tiem skapis kalpo arī kā slēpnis. Un Jūs zināt kā to darīt. 

 

Ja jau esi pie skapja, tad atzīmējies arī Foursquare.  #GramatuSkapis

Papildus informācija par dažādām lietām, vietām, notikumiem, pasākumiem, kultūru un vēsturi Bieriņu apkaimē var iegūt www.marupite.lv

Plašajā internetā par skap ir komentēts šādi: 

1. http://apollo.tvnet.lv/zinas/bierinu-iedzivotajs-neparasta-veida-iepriecinajis-kaiminus/794147
2. http://skaties.lv/izklaide/raibumi/burviga-ierosme-bierinu-iedzivotaji-izveidojusi-publisku-gramatu-skapi/
3. https://www.fenikssfun.com/bildes/gramatplaukts-bierinos-5956
4. http://nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku.htm
5. http://tautaruna.nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku/

Ceļus var glābt ceļu nozares reforma, nevis akcīzes nodokļa izmantošana ceļiem

Publicēts: 28.02.17 | Sadaļa: blogs

Jau vairākus gadus diskutē par to, ka tad, kad degvielas lietotāju samaksātā nauda par degvielas akcīzes nodokli 100% apmērā aizietu ceļa nozarei, tad Latvijā ceļi būtu ideāli. Ir runas un parakstu vākšana par Autoceļa fonda atjaunošanu vai izveidi. Daudzi autovadītāji vēl tagad uzskata, ka maksā Ceļu nodokli, kaut tādu Repšes valdība atcēla senajā 2002. gadā. Šādi un vēl citi argumenti ir noveduši pie tā, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā diskutē par to, ka tas par ko maksā autovadītāji un auto īpašnieki, ir jāpaliek “ģimenē”. Vērsīšu uzmanību uz dažiem argumentiem kādēļ esmu pret to, ka naudu dāļā tāpat – bez ilgtermiņa plāna. Vairāk »

Kas notiks, ja Zaļo un Zemnieku savienība, Visu Latvijai un Vienotība parakstīs vienošanos par nesadarbošanos ar Saskaņas centru un Gods kalpot Rīgai Rīgas pašvaldībā?

Publicēts: 10.01.17 | Sadaļa: blogs

Pēc tam, kad medijos biju pateicis, ka būtu gatavs sadarboties Rīgas pašvaldībā ar ikvienas partijas pārstāvjiem, tad Zemnieku savienībā sākās liela jezga, ka Silenieks nav atbalstāms par potenciālo mēra kandidātu un pēc tam Saeimas koalīcijā sākās ņemšanās par to, ka ātri jānoslēdz 3 partiju vienošanās, par nesadarbošanos Rīgas Domē ar Saskaņas centru un Gods kalpot Rīgai.

Pēc savas būtības vārds „nesadarboties” nav vērsts uz attīstību, uz risinājumu meklēšanu, jo sadarbošanās nozīmē kompromisa un abām pusēm pieņemama risinājuma meklēšana. Sadarbošanās ir ne tikai apsūdzētajam ar varas iestādēm, bet arī pacienta sadarbošanās ar ārstu, vienošanās par draudzēšanos un kaut vai nodomu protokola parakstīšana, kas ir bez konkrētas apņemšanās par rīcību, bet par labiem nodomiem. Pilnīgi jebkuras komunikāciju formas, uz kurām ir sniegta atbilde ir sadarbošanās. Vairāk »

Pirms ķerties klāt pie nodokļiem, jāmaina Nacionālais attīstības plāns

Publicēts: 9.01.17 | Sadaļa: blogs

Esošais Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir spēkā līdz 2020. gadam. Ir 2017.gads un jau jāsāk domāt par jauna plāna izstrādi. Tas tādēļ, ka pasaule kļūst ātrāka. Kopš pagājušā plāna izstrādes ir būtiski mainījies drošības stāvoklis pasaulē(Sīrija, Ukraina, Krievijas un NATO aktivitātes). Ir mainījies Eiropas Savienības valstu stāvoklis un attiecības. Ir krietni pamainījusies ģeopolitiskā situācija bēgļu jautājumā, ASV vēlēšanu iznākums, noskaņojums Eiropā un pasaulē kopumā.

NAP vīzijā ir teikts “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē”. Taču, ja paskatāmies praksē, tad man kā zaļi domājošam, paliek kauns, ka mēs ne tuvu neesam šīs vīzijas sasniegšanai. Latvijai bija(ir) visas iespējas un rīki, taču pietrūkst politiķu  izpratne par to, ka zaļi ir nevis ierobežojoši, bet gan motivējoši izvēlēties jaunāko, modernāko, efektīvāko ar vismazāko ietekmi uz vidi ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka šis vīzijas mērķis jāpārmanto arī nākamajā plānā un pamatojumam ir nepieciešami matemātiski aprēķini, kas balstīti uz pētījumiem. Tādu pētījumu jau šobrīd pasaulē ir daudz, kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi izmantojot atjaunojamos energoresursus, ietekme uz ekonomiku no veselīgas sabiedrības.

Tieši tas pats attiecas uz nodokļu politiku. Ir neprāts mainīt nodokļus, ja nav redzams mērķis uz ko valstij jātiecas. Nodokļu politikai par pamatu jāņem Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam un NAP 2020. gadam. Ja ar nodokļu palīdzību ir vēlme uzlabot apstākļus tiem, kas ražo pārtiku ar kuru tiek indēti Latvijas iedzīvotāji, tad kā tas iet kopā ar vēlmi uzlabot veselības stāvokli Latvijas iedzīvotājiem? Ja atbalsts importētajai dabasgāzei no Krievijas ir iekļauts Obligātajā iepirkuma komponentē elektrība tarifā katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam, tad kā tas iet kopā ar Latvijas energoneatkarības veicināšanu? Ja Latvijas valsts iedzīvotāji gada laikā importē viena miljarda $ vērtībā naftas produktus, bet nekādi netiek veicināts atbalsts vietēji ražotai elektroenerģijai ar kuru darbināt autotransportu, tad tā ir nauda, kura katru gadu tiek zaudēta, bet varēja palikt Latvijā.  Ja dotācija ir sabiedriskajam transportam par pamatu ņemot pasažieru skaitu un kilometŗāžu, bet netiek ņemts par pamatu sabiedriskā transporta ietekme uz vidi un cilvēkiem, tad tā rezultātā tiek atbalstīts vecāks, piesārņojošāks un mazāk efektīvs transports. Ja pasažieru pārvadājumi dažās pašvaldībās tiek pilnībā dotēti no valsts, tad tas motivē cilvēkus pat nevajadzīgi izmantot sabiedrisko transportu, kā rezultātā cilvēki mazāk kustas un tas veicina to, ka 25% sākumklašu skolēnu ir liekais svars, veicina to, ka vairāk nekā 30% jauniesaucamo ir neapmierinošs veselības stāvoklis. Un šādi var skatīties uz ikvienu jomu un nozari – kā iespējamās nodokļu izmaiņas vai jebkurš cits lēmums iet kopā ar Latvijas attīstību ilgtermiņā. Tieši tādēļ, pirms ķeras klāt pie nodokļu politikas, ir jāpatur prātā Latvijas attīstības plāna vīzijā rakstītais “Zaļākā valsts pasaulē”

Dažādas Latvijas kartes, kuras es mēdzu izmantot savos pārgājienos

Publicēts: 25.12.16 | Sadaļa: blogs

Daži mani draugi, paziņas mēdz jautāt kādas kartes es izmantoju ejot pārgājienos Latvijas dabā.

Šeit būs dažas:

1. Lauku bloku karte – bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, NATURA 2000 teritorijām: https://karte.lad.gov.lv

2. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas karte: http://kartes.lgia.gov.lv/karte/

3. Jāņa sētas kartes: http://www.balticmaps.eu/?

4. Google karte: https://www.google.lv/maps/

5. Openstreet karte: https://www.openstreetmap.org/

6. Latvijas valsts mežu – Mamma daba karte: http://www.mammadabakarte.lv

7. Latvijas Velo karte: http://velokarte.divritenis.lv

8. Dabas datu pārvaldfības sistēma: http://ozols.daba.gov.lv/pub/

9. Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu izlase: http://kartes.lnb.lv

10. Latvijas piesārņoto vietu karte VidesSOS: http://videssos.lv

11. Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma: http://rigis.lv

12. Geocaching karte: http://www.geocaching.com

Bet ir arī citas, kuras nav tīklos atrodamas……