Pat visnepamanāmākais cilvēks var kļūt populārs pēc nāves, kad viņa vārdā tiek nosaukta slimība no kuras miris
Publicēts: 3.06.22 | Sadaļa: blogs
Maģistrālais Gājēju un velosipēdu ceļš Vienības gatvē. Pātrūkst pirms iebrauktuves blakusteritorijā, kaut arī riteņbraucējiem un gājējiem pēc Ceļu satiksmes noteikumiem ir prioritāte.
Publicēts: 28.10.21 | Sadaļa: blogs
Ļoti bieži cilvēki savās sarunās, rakstos, komentāros neatšķir dažādo terminoloģiju par to, kas ir kur infrastruktūra un kā to pareizi sauc. Sevišķi traki, ja šādas nesaprašana ir projektētāju, arhitektu, ceļu nozarē strādājošo un žurnālistu vidē. No vienas puses, kāda atšķirība. Taču, ja, piemēram, cilvēks ietvi sauc par brauktuvi, un runā ka pa to nedrīkst braukt ar autotransportu, tad neskaidrību, kas ar to domāts ir pārlieku daudz.
Centīšos vienkāršā valodā, ar attēliem un skaidrojumiem no Ceļu Satiksmes noteikumiem, projektēšanas standartiem u.c. parādīt būtiskākās atšķirības.
Publicēts: 15.08.21 | Sadaļa: blogs
Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistījās RailBaltica projektā kā sadarbības partneris, parakstot sadarbības memorandu. Ir notikušas daudzas sanāksmes par vizuālajiem risinājumiem, par pricipiem, par tehniskajiem risinājumiem. Taču tagad izskatās, ka tas viss ir bijis kaķim zem astes. Izskatās, ka izmaksu ietaupīšanas nolūkā, projektēts tiek nevis tā kā ir pēc valsts standartiem, nevis tā kā ir pēc veselā saprāta (jo visas lietas standartos nav aprakstītas), bet gan, lai tikai projektētāji saņemtu maksimāli lielu peļņu, nevis uztaisītu labu projektu. Taču projektētājam īsti nemainās izmaksas no tā, vai zīmē peronu 2m platu vai 4m platu. Vai attālums starp sliedēm ir 1m vai 1,5m, jo tehniskie aprēķini vienalga jāveic abos gadījumos. Ietaupīt var tad, ja kaut ko neprojektē. Atsakās no kādas evakuācijas izejas, no kāda tuneļa, tilta, pārvada, kāpnēm utt. Vai arī tā kā ir zināms pieejamais resursu apjoms būvprojektam, tad noskatītie būvnieki lūdz projektēt mazākos apjomos, citādi nevarēs no atvēlētajiem būvniecības līdzekļiem tik daudz nopelnīt (šis projekts top pēc principa Design and build, kas nozīmē, ka būvē tas, kas projektē).
Kādēļ es par šo sacepos. Manās rokās nonāca Rail Baltica šķērsojums pār Daugavu Rīgā (attēls zemāk). Tehniskais projekts ir apjomīgs – tūkstošos lapu. Taču termiņi spiež. Tādu projekta apjomu ar esošajiem cilvēku resursiem Rīgas dome nav spējīga absorbēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izskata projektus neskatās uz būtiskām detaļām, bet laiž to visu pāri. Šādi laižot pāri, palaiž daudz ko garām ar ko vēlāk nāksies sabiedrībai sadzīvot. Es šobrīd nepārmetu domei, jo domes sarunas ar projekta attīstītājiem ir vairāk kā šantāža no attīstītāja puses par sliktu rīdziniekiem, nevis sarunas, kas vērstas uz labākas dzīves veidošanu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā. Labam kvalitatīvam projektētājam varētu uzticēties un neskatoties parakstīt. Taču zinot sarunas, strīdus par dažādiem risinājumiem, kur pamatā projektētāja pieeja ir tāda, lai tikai ietaupītu savu naudu, ir labāk uztaisīt neērtu risinājumu cilvēkiem. Cik man zināms, tad tiek sašaurināti peroni, ir plānots atteikties no vairākām piekļuvēm peroniem, tajā skaitā evakuācijas izejām. Platumi šiem savienojumiem tiek samazināti. Aprēķinu par to kā lielas masas ar cilvēkiem, kuras izkāpj no vilciena spēj apmainīties, tikt viens otram garām vai ārkārtas situācijā nokļūt drošībā nav. Ja kaut kas ir, tad projektē ne pēc plūsmu aprēķiniem, bet pēc ietaupīšanas metodes. Vairāk »
Publicēts: 18.06.21 | Sadaļa: blogs
Beidzamajā laikā sociālajos tīklos un medijos teju katru nedēļu ir kāds raksts, komentārs vai diskusija par to, ka atkal kādā pilsētas vietā ir radies kaut kas jauns un pārsvarā tas ir vietās, kur iepriekš brauca autotransports. Un tad ir nikni komentāri, kādēļ tas nepieciešams, sačakarēta iela, grūti ar mašīnu braukt, rodas sastrēgumi utt.
Es uz šo visu skatos nedaudz savādāk. Nevis sākumā uzreiz ņemos pārspriest konkrēto vietu, bet paskatīties plašāk – no “lielās bildes”. Manā izpratnē Lielā bilde ir Pasaules lēmumi, vienošanās. Šajā gadījumā ANO lēmumi, Eiropas politikas kurss, Baltijas jūras valstu dažādas vienošanās un apņemšanās, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un pēc tā seko nozaru pamatnostādnes, pašvaldību stratēģijas un attīstības plāni. Bet tikai pašās beigās jāskatās uz konkrēto pilsētvides (vai lauku) teritoriju krustojumu vai ceļa posmu. Šobrīd pamatā diskutē par centimetriem, stabiņiem, zīmēm un līnijām, nemaz neredzot kāds vispār ir mērķis.
Publicēts: 21.01.20 | Sadaļa: blogs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu un Latvijas Riteņbraucēju apvienību šī gada 22.janvārī organizē Velo Forumu 2020, kura mērķis ir pārrunāt velosatiksmes nozares aktualitātes, izaicinājumus, pašvaldību iespējamo ieguldījumu velosatiksmes attīstībā un veicināt pilnvērtīgu velosatiksmes integrēšanu kopējā transporta sistēmā, tādējādi samazinot siltumnīcas efekta gāzu emisiju daudzumu.
