Viesturs Silinieks

Kur ir loģika atbalstīt par vides aizsardzības līdzekļiem videi ne tik draudzīgu transportlīdzekli

Publicēts: 26.08.21 | Sadaļa: blogs

 

2021. gada 17. augustā ministru kabinetā atbalstīts informatīvais ziņojums „Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”.  (Sabiedrības līdzdalība, priekšlikumu sūtīšanai līdz 30.08.2021.)

Diezgan grūti meklēt pamatojumu šādai Vides aizsardzības un reģionālās attistības ministrijas attieksmei, atbalstot tādus pārvietošanās veidus, kas nebūt nav vēlamākie, ne tikai vides jomā, bet arī citu tautsaimniecības nozaru izpratnē Latvijas interesēs. Sākotnēji redzot dokumenta nosaukumu, kurā minēts atbalsts transportlīdzekļa iegādei, ņemot par pamatu Ceļu satiksmes likuma skaidrojumu vārdam “transportlīdzeklis” (transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora;), sapriecājos, ka beidzot būs atbalsts videi draudzīga pārvietošanās transporta iegādei. Taču nekā!!! Jā, elektroautomašīnas ir lielāks ieguvums salīdzinot ar iekšdedzes automašīnu Latvijas videi, Latvijas ekonomikai, Latvijas iedzīvotāju veselībai, automašīnu tirgotājiem un daudzām citām jomām un nozarēm. Taču vai patiesi tas ir labākais kopumā? Es iztēlojos kā rīkotos ķirurgs, ja kaulu stiprināšanai ieliktu nevis nerūsējošu skrūvi, bet gan parastu dzelzs naglu. Nu kā, kaulus taču sastiķēja kopā operācijas brīdī? Par ko brīnaties? Vai tas ir labākais risinājums ilgtermiņā?  Skaidrs, ka nē. Īstermiņā – ja runa par to, lai kauli nesaaug šķērsām, tad varbūt jā. Bet vai sarūsējusi nagla var traucēt pacienta veselībai? Jā, bet uz ātru roku bija OK. Apmēram šāda attieksme ir par vides aizsardzības naudu atbalstot “pacientu”. 

Nedaudz par pieeju, struktūru šajā rakstā, lai lasītājam vieglāk noorientēties. Sākumā, būs mans viedoklis, vēlāk tabulā būs saliktas dažādas situācijas, problēmas, kuras izriet no valsts attīstības plāniem, programmām, pamatnostādnēm dažādās jomās, pētījumiem un ielikts “+” vai “-“, kam lielāka priekšrocība – elektriskā automašīna vai elektriskajam velosipēdam. Taču beigu sadaļā kopijas no dažādiem dokumentiem, kas pamato šos kritērijus, jeb tautsaimnieciskos mērķus, kur parādās, ka atbalstam jābūt pavisam citā virzienā. Nobeigumā daži grafiskie attēli, kas parādā ietekmi uz vidi no dažādiem pārvietošanās veidiem.

Vairāk »

Rail Baltica kļūst arvien samocītāks un nevēlamāks

Publicēts: 15.08.21 | Sadaļa: blogs

Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistījās RailBaltica projektā kā sadarbības partneris, parakstot sadarbības memorandu. Ir notikušas daudzas sanāksmes par vizuālajiem risinājumiem, par pricipiem, par tehniskajiem risinājumiem. Taču tagad izskatās, ka tas viss ir bijis kaķim zem astes. Izskatās, ka izmaksu ietaupīšanas nolūkā, projektēts tiek nevis tā kā ir pēc valsts standartiem, nevis tā kā ir pēc veselā saprāta (jo visas lietas standartos nav aprakstītas), bet gan, lai tikai projektētāji saņemtu maksimāli lielu peļņu, nevis uztaisītu labu projektu. Taču projektētājam īsti nemainās izmaksas no tā, vai zīmē peronu 2m platu vai 4m platu. Vai attālums starp sliedēm ir 1m vai 1,5m, jo tehniskie aprēķini vienalga jāveic abos gadījumos. Ietaupīt var tad, ja kaut ko neprojektē. Atsakās no kādas evakuācijas izejas, no kāda tuneļa, tilta, pārvada, kāpnēm utt. Vai arī tā kā ir zināms pieejamais resursu apjoms būvprojektam, tad noskatītie būvnieki lūdz projektēt mazākos apjomos, citādi nevarēs no atvēlētajiem būvniecības līdzekļiem tik daudz nopelnīt (šis projekts top pēc principa Design and build, kas nozīmē, ka būvē tas, kas projektē). 

Kādēļ es par šo sacepos. Manās rokās nonāca Rail Baltica šķērsojums pār Daugavu Rīgā (attēls zemāk). Tehniskais projekts ir apjomīgs – tūkstošos lapu. Taču termiņi spiež. Tādu projekta apjomu ar esošajiem cilvēku resursiem Rīgas dome nav spējīga absorbēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izskata projektus neskatās uz būtiskām detaļām, bet laiž to visu pāri. Šādi laižot pāri, palaiž daudz ko garām ar ko vēlāk nāksies sabiedrībai sadzīvot. Es šobrīd nepārmetu domei, jo domes sarunas ar projekta attīstītājiem ir vairāk kā šantāža no attīstītāja puses par sliktu rīdziniekiem, nevis sarunas, kas vērstas uz labākas dzīves veidošanu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā. Labam kvalitatīvam projektētājam varētu uzticēties un neskatoties parakstīt. Taču zinot sarunas, strīdus par dažādiem risinājumiem, kur pamatā projektētāja pieeja ir tāda, lai tikai ietaupītu savu naudu, ir labāk uztaisīt neērtu risinājumu cilvēkiem. Cik man zināms, tad tiek sašaurināti peroni, ir plānots atteikties no vairākām piekļuvēm peroniem, tajā skaitā evakuācijas izejām. Platumi šiem savienojumiem tiek samazināti. Aprēķinu par to kā lielas masas ar cilvēkiem, kuras izkāpj no vilciena spēj apmainīties, tikt viens otram garām vai ārkārtas situācijā nokļūt drošībā nav. Ja kaut kas ir, tad projektē ne pēc plūsmu aprēķiniem, bet pēc ietaupīšanas metodes. Vairāk »

Vai nepieciešams attīstīt velo un gājēju infrastruktūru. Jeb vai vajag tās velo joslas, velo ceļus, stabiņus, brauktuves atvēlēšanu velotransportam, gājējiem, augiem un soliņiem?

Publicēts: 18.06.21 | Sadaļa: blogs

Beidzamajā laikā sociālajos tīklos un medijos teju katru nedēļu ir kāds raksts, komentārs vai diskusija par to, ka atkal kādā pilsētas vietā ir radies kaut kas jauns un pārsvarā tas ir vietās, kur iepriekš brauca autotransports. Un tad ir nikni komentāri, kādēļ tas nepieciešams, sačakarēta iela, grūti ar mašīnu braukt, rodas sastrēgumi utt. 

Es uz šo visu skatos nedaudz savādāk. Nevis sākumā uzreiz ņemos pārspriest konkrēto vietu, bet paskatīties plašāk – no “lielās bildes”. Manā izpratnē Lielā bilde ir Pasaules lēmumi, vienošanās. Šajā gadījumā ANO lēmumi, Eiropas politikas kurss, Baltijas jūras valstu dažādas vienošanās un apņemšanās, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un pēc tā seko nozaru pamatnostādnes, pašvaldību stratēģijas un attīstības plāni. Bet tikai pašās beigās jāskatās uz konkrēto pilsētvides (vai lauku) teritoriju krustojumu vai ceļa posmu. Šobrīd pamatā diskutē par centimetriem, stabiņiem, zīmēm un līnijām, nemaz neredzot kāds vispār ir mērķis.

Vairāk »

Latvija – viena no sešām vadošajām valstīm Eiropas atveseļošanās fonda izmantošanā velotransporta infrastruktūrai

Publicēts: 27.04.21 | Sadaļa: blogs

Eiropas Riteņbraucēju federācijas (ECF) veiktā jaunā analīze par ES iesniegtajiem dalībvalstu atveseļošanas un noturībasplāniem liecina, ka tikai sešas valstis savos plānos iekļāvušas riteņbraukšanas atjaunošanas potenciālu, lai veicinātu videi nekaitīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Saskaņā ar 2014. gada pētījumu riteņbraukšanas līmeņa dubultošana Eiropā varētu radīt vairāk nekā 1 miljonu ar riteņbraukšanu saistītu darbavietu.

Vairāk »

Daži atbalstoši iemesli elektriskā velosipēda lietošanai

Publicēts: 15.12.20 | Sadaļa: blogs

1. Ātrāka nokļūšana
Pateicoties tehnoloģijai, ko nodrošina e-velosipēdi, ar tiem var ātrāk nokļūt vietās nekā ar tradicionālajiem velosipēdiem. Turklāt elektriskais velosipēds ļauj braukt daudz ilgāk, salīdzinot ar parasto velosipēdu. Te nav stāsts, cik tehnoloģiski lielu attālumu var veikt ar parasto un elektrisko velosipēdu, jo elektriskajam velosipēdam tomēr ir nepieciešama uzlāde, bet gan ārtais, loģiskais braukšanas ilgums un attālums attiecībā pret slodzi. Pētījumi rāda, ka ērtais, loģiskais attālums pilsētvidē ar parasto velosipēdu ir ap 9km vienam braucienam, elektriskajam velosipēdam(pedelec, jeb pedal-electric)* ap 15 km vienam braucienam, bet speed pedelec (elektriskais velosipēds, kurš ir minams ar pedāļiem, bet tā dzinēja jauda un ātrums ir lielāks nekā pedelelec (pedal-electric). Izaicinošais un stāvais reljefs, irdenas smiltis vairs nebūs problēma!

Vairāk »