Nesmuki izklausās, ja sievieti salīdzina ar ķēvi, taču ar slaidām kājām pārsvarā ir rikšotājas, ar dūšīgām – darbam

Latvija – viena no sešām vadošajām valstīm Eiropas atveseļošanās fonda izmantošanā velotransporta infrastruktūrai

Publicēts: 27.04.21 | Sadaļa: blogs

Eiropas Riteņbraucēju federācijas (ECF) veiktā jaunā analīze par ES iesniegtajiem dalībvalstu atveseļošanas un noturībasplāniem liecina, ka tikai sešas valstis savos plānos iekļāvušas riteņbraukšanas atjaunošanas potenciālu, lai veicinātu videi nekaitīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Saskaņā ar 2014. gada pētījumu riteņbraukšanas līmeņa dubultošana Eiropā varētu radīt vairāk nekā 1 miljonu ar riteņbraukšanu saistītu darbavietu.

Vairāk »

Daži atbalstoši iemesli elektriskā velosipēda lietošanai

Publicēts: 15.12.20 | Sadaļa: blogs

1. Ātrāka nokļūšana
Pateicoties tehnoloģijai, ko nodrošina e-velosipēdi, ar tiem var ātrāk nokļūt vietās nekā ar tradicionālajiem velosipēdiem. Turklāt elektriskais velosipēds ļauj braukt daudz ilgāk, salīdzinot ar parasto velosipēdu. Te nav stāsts, cik tehnoloģiski lielu attālumu var veikt ar parasto un elektrisko velosipēdu, jo elektriskajam velosipēdam tomēr ir nepieciešama uzlāde, bet gan ārtais, loģiskais braukšanas ilgums un attālums attiecībā pret slodzi. Pētījumi rāda, ka ērtais, loģiskais attālums pilsētvidē ar parasto velosipēdu ir ap 9km vienam braucienam, elektriskajam velosipēdam(pedelec, jeb pedal-electric)* ap 15 km vienam braucienam, bet speed pedelec (elektriskais velosipēds, kurš ir minams ar pedāļiem, bet tā dzinēja jauda un ātrums ir lielāks nekā pedelelec (pedal-electric). Izaicinošais un stāvais reljefs, irdenas smiltis vairs nebūs problēma!

Vairāk »

Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā

Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela

Komunikācija ar sabiedrību lietojot vārdu “Eksperiments” ir lemta velo joslu neveiksmei, jo, ja eksperimentē, tad skaidrs, ka tas ir pagaidu risinājums uz eksperimenta laiku. Taču vārdam eksperiments ir zinātnisks, jeb akadēmisks skaidrojums. Ja nepasaka jau sākumā kas tieši tiek pētīts, kas mērīts, kādi ir sākotnējie, jeb izejas dati, lai tos var eksperimentējot salīdzināt ar datiem, kas ekeperimenta laikā tiks iegūti, tad eksperiments visdrīzāk būs ar sabiedrības pacietību un tas uzreiz ir skaidrs, ka nepaskaidrojot iemeslu, pacietības mēru ātri nomērīs. Un nepaies ne gads, kad joslas vairs nebūs, jo pasākums būs izgāzies. Kādēļ? Tādēļ, ka sāk no nepareizā gala darīt darbu. Pārkāpj ābeces pamatprincipus: sākumā ir jāpārliecina par nepieciešamību, to pamatojot ar datiem, pētījumiem, iepriekšējiem pamatotiem lēmumiem, plāniem, likumiem, līgumiem utml. Tad iegūstot vismaz 33% sabiedrības savā pusē, un pēc tam regulāri komunicējot par notiekošo, parādot kas tieši uzlabojas. Ja ir iepriekš sagatavots komunikāciju plāns, tad jau plāna izstrādē mēdz izlīst kā īleni no maisa dažādi argumenti, kas pamato, ka būvprojektā kaut kas nav pamanīts, ievērots, pētīts vai atrisināts. Piemēram, ja taisot plānu padomā par to, kā komunicēt ar sabiedriskā transporta lietotājiem, saprotot kas un cik tie ir, tad pamanītu, ka sabiedriskā transporta lietotāji Čaka ielā ir daudz un pēc velo joslu uzkrāsošanas un vienlaicīgi privātā transporta regulētas nemazināšanas, sabiedriskā transporta ātrums būs mazāks un tātad visi sabiedriskā transporta lietotāji jau saknē būs neapmierināti, un tos nevarēs dabūt velo joslu atbalstītāju pusē. Tas jau pirms krāsošanas būs skaidrs, ka vairums būs pret eksperimentu, ja tas tiks nemākulīgi taisīts. Sliktākais ir tas, ka projektam izgāžoties nākotnē būs daudz grūtāk jebkurā vietā radīt veloinfrastruktūru. Un tie, kas šo tik nemākulīgi dzen uz priekšu būs vainīgi par turpmākām velo satiksmes neveiksmēm Rīgā. Jo to viņiem visu laiku atgādinās mediji un iesaistītie personāži.  

1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. Un atbilstoši stratēģijai ir skaidrs, ka izmešiem, piesārņojumam Nē, importētai energijai Nē, fiziski aktīvam, veselīgam dzīvesveidam Jā (kas nozīmē autotransportam Nē), mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem Jā, zaļumiem, tīram gaisam Jā, efektīvam sabiedriskajam transportam Jā utt. 
 
2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 
 
3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.
a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 
b) Būtu jāatsaucas uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Centrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.

Vairāk »

Kas ir velokurjeri un kā tie strādā

Publicēts: 1.11.20 | Sadaļa: blogs

 

Attēlā: Velokurjeri Rīgā

Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu un tādejādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tas daudzus uzņēmējus neapmierināja un tie sāka meklēt pilsētai atbilstošāku piegādes veidu un atrada velokurjerus.

 Velokurjeru vēsture pasaulē

Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.

Attēlā: Piena piegāde ar kravas velosipēdiem

Vairāk »

Kā izskatītos, ja katram Rīgas centra iedzīvotājam būtu transportlīdzeklis

Publicēts: 23.10.20 | Sadaļa: blogs

Ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri lamājas, ka pilsētā attīsta velo un gājēju infrastruktūru, bet neveido jaunas automašīnu stāvvietas. Pie kam, velo infrastruktūru taisa sevišķi uz stāvošo automašīnu rēķina.  No ietvēm dzen prom tur stāvošās automašīnas.

Mēģināšu ar vairāku attēlu palīdzību ieskicēt bildi, kā tas izskatītos, ja visi visu gribētu. Nelaime tā, ka tie, kas saka, ka centrs izmirst dēļ tā, ka nevar nolikt pie mājām automašīnu nav aizdomājušies kāds izskatītos centrs, ja katram, kam īpašums, dzīvoklis, birojs, veikals būtu automašīna. Cilvēki domā par sevi, nevis skatās kopsakarībās. Neredz kopējo bildi. Protams, ka būs argumenti, ka nekad jau nav tā, ka katrā mājsaimniecībā ir mašīna. Taisnība, bet ir tā, ka dažās pat ir vairākas automašīnas. Un kapēc gan tieši Tu nevarētu būt tas, kurš atsakās no automašīnas, lai Tavam kaimiņam uz Tava rēķina tās būtu vairākas? Tādēļ pilsēta jāplāno tā, lai vairumam ir labi, nevis tikai man, man, man.

Un tas ir stāsts, kas pilsētai jāliek par prioritāti, par kursu, kurā iet – attīstīt vairāk privātā autotransporta satiksmi? Vairāk sabiedriskā transporta satiksmi? Vai vairāk gājēju un riteņbraucēju satiksmi? Attiecīgi, arī katram pārvietošanās veidam nepieciešamās stāvvietas, telpu braukšanai. Nemaz nerunājot par ietekmi uz vidi, veselību, drošību, kultūru, pilsētas izskatu un atraktivitāti no tūristu, bērnu, vecu cilvēku viedokļa. (Starp citu, Rīgas pilsētas stratēģijā 2030. gadam šis viss ir ņemts vērā, taču reti, kurš to lasa un, ja lasījis, tad ne vienmēr izprot kādi vienam vai otram stratēģiskam uzstādījumam ir aprēķini vai pamatojums).

Kā piemēru izraudzījos nelielu kvartālu Rīgas centrā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Bruņinieku, Aleksandra Čaka, Stabu ielas. 

Pēc Latvijas pasta adrešu reģistra saskaitīju, cik ir adresātu (pastkastītes). Vienā īpašumā, mājsaimniecībā, birojā var uzturēties, dzīvot, strādāt, to apmeklēt arī vairāki cilvēki. Taču aprēķinā skatījos tikai pašu minimumu, kad katrā mājoklī ir tikai viens cilvēks, bet katram būtu transportlīdzeklis. Varēt paņemt vidējos statistikas rādītājus valstī par to, cik vidēji katrā mājsaimniecībā ir cilvēku, cik autotransporta, taču pašmērķis nav parādīt cik ir tagad, bet virziens kurā tiekties – uz to, lai visi brauc ar auto, vai uz to, lai visi iet ar kājā, velo u.c. Jeb kur mēs nonāksim, ja tieksimies viena vai otra grāvja virzienā.

Tālāk ir katrā no šīm kvartāla ielām esošo namu adrešu skaits, kas var būt vienas ģimenes, viena cilvēka, viena uzņēmuma cilvēkam, kam var būt transports. 

Vairāk »

Viesturs Silenieks